11. maijā Jēkabpils novada domes vadība apmeklēja būvobjektu, lai iepazītos ar Jēkabpils tautas nama rekonstrukcijas projekta norisi.
Objekta būvnieka «LC Būve» valdes loceklis Sandis Dzērvītis stāsta, ka ēka ir kultūrvēsturisks mantojums, tāpēc nākas domāt par to, kā pārbūves laikā maksimāli saglabāt vēsturiskās detaļas. Lai pēc pārbūves saglabātu lielās zāles akustiku, esot aizmūrēti augšējie zāles logi, kas savulaik kalpojuši kā papildu gaismas avots. Akustikas nodrošināšanai zāles aizmugures sienu virs balkona noklās ar akustiskajiem paneļiem. Zālē ir paredzēts saglabāt visus dekoratīvos sienu un griestu rotājumus. Zāles vēsturiskais parkets gan demontēts. S. Dzērvītis skaidroja, ka parketam ir savs kalpošanas laiks, cik daudz reižu to var slīpēt un tā atjaunot. Zāles parkets savu laiku šajā ziņā jau esot nokalpojis, jo bijis ļoti plāns. Zālē tiks ieklāts tā dēvētais industriālais parkets – premium klases dēlīši (Red. piez. – Galvenā industriālā parketa īpatnība ir savienojuma sistēmas «rieva-ierievis» neesamība. Līdz ar to mehāniskā nodiluma rašanās laikā parkets var tikt pakļauts biežākai atjaunošanai). Vēsturiskās zāles durvis restaurēs un izmantos, tāpat līdzīgas durvis, kas veda uz bibliotēkas telpām, kur būs mēģinājumu zāle. Savukārt bibliotēkas vietā izbūvēs telpas Tūrisma informācijas centram. Šai ēkas daļai tāpēc veikta pārprojektēšana. Savu funkciju saglabās kamerzāle. Tiks saglabāti zem tautas nama esošie vēsturiskie velvju pagrabi. S. Dzērvītis gan minēja, ka velves savulaik bojātas, izurbjot tajās caurumus kanalizācijas cauruļu ievietošanai.
S. Dzērvītis stāsta, ka fasādes izskats paliks nemainīgs, atbilstošs tam, kāds tas bijis līdz šim. Arī jumta konstrukcija netiekot mainīta. Tai skaitā nelielā tornītim līdzīgā izbūve. Nomainot vecos koka logus, tikšot saglabāts to oriģinālais sadalījums. Projektam esot saņemta atļauja no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, un visas izmaiņas esot ar to saskaņotas.
S. Dzērvītis piebilst, ka vēsturiskās ēkas īpatnību dēļ darbi brīžiem kavējas, jo praksē nākas pārliecināties, ka realitāte neatbilst projektam. Tad jāveic projekta izmaiņas: jāuzprojektē, jāveic ekspertīze, jāsaskaņo būvvaldē. Tas prasa pat vairākus mēnešus laika un kavē darbus.
Darbu izpildi sarežģī arī būvmateriālu cenu pieaugums. Novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis informēja, ka no «LC Būve» ir saņemts aprēķins par nepieciešamajām papildu izmaksām, jo cena, par kādu tika parakstīts līgums, vairs neatbilst esošajai tirgus situācijai, un tā tiks vērtēta. Skatīšoties, varbūt varot atteikties no kāda risinājuma vai meklēt citus.
Būvdarbus «LC Būve» Jēkabpils Tautas namā uzsāka pagājušā gada vasarā, un tie jābeidz šogad, ja nebūs vienošanās par būvdarbu termiņa pagarinājumu. Projekts «Tautas nama vēsturiskās ēkas atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana» paredz siltināšanas darbus, energoefektīvu logu un durvju uzstādīšanu, ventilācijas sistēmas ierīkošanu, siltummezgla nomaiņu, apkures sistēmas un iekšējo tīklu rekonstrukciju. Kopējās sākotnējās projekta izmaksas ir 2 507 720,93 eiro ar PVN. Finansējumu nodrošina Eiropas Reģionālās attīstības fonds, valsts un pašvaldība.