Zemgales rajona tiesa nolēmusi pilnībā apmierināt bijušā Jēkabpils novada domes izpilddirektora Guntara Goguļa prasību pret Jēkabpils novada domi par nepamatotu atlaišanu no darba un prasību atjaunot viņu iepriekšējā amatā, izmaksājot kompensāciju par darba piespiedu kavējumu.
Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42., 97., 193., 195., 204.1 pantu, nosprieda apmierināt prasību pilnīgi. Atzīt par spēkā neesošu Jēkabpils novada pašvaldības 2022. gada 11. maija uzteikumu G. Gogulim par spēkā neesošu un atjaunot viņu iepriekšējā darbā, kā arī piedzīt no Jēkabpils novada pašvaldības par labu G. Gogulim vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku (tie varētu būt aptuveni 21 000 eiro), papildus veicot darbaspēka nodokļu nomaksu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Tāpat nolemts atzīt G. Gogulim tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no Jēkabpils novada pašvaldības likumiskos 6% gadā no visas piedzītās summas, nepārsniedzot tās apmēru.
Tiesa arī nolēma piedzīt no Jēkabpils novada pašvaldības valsts labā tiesas izdevumus – valsts nodevu 1 040,78 eiro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus - 2 eiro.
Jēkabpils novada pašvaldībai termiņš sprieduma labprātīgai izpildei noteikts septiņu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.
Spriedums pamatots ar tiesas atzinumu, ka Jēkabpils novada dome, izvēloties Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektoru, ir pārkāpusi Darba likuma 108. pantu, jo G. Gogulis tika atbrīvots no Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektora amata, pamatojoties uz Darba likuma 104. pantu. Tas nozīmē, ka, atbilstoši uzteikumā norādītajam, prasītājs ir ticis atbrīvots no darba nevis savas uzvedības vai spēju dēļ, bet gan pēc pašvaldību reformas notikušās reorganizācijas dēļ, kā rezultātā no sešām apvienojamo pašvaldību izpilddirektoru amata vietām bija palikusi tikai viena.
Tiesa norāda, ka izvēlē par to, kurš no apvienojamo pašvaldību izpilddirektoriem varēs saglabāt amatu, pašvaldība ir ierobežota ar Darba likuma 108. pantu, kurā ir uzskaitītas priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. 108. panta pirmā daļa paredz, ka tādā gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. G. Gogulis neapstrīdēja sākotnējās apvienojamo pašvaldību izpilddirektoru izvērtēšanas, kurā augstāko rezultātu ieguva Viesītes novada izpilddirektore Sanita Lūse, rezultātus, un lietā nav strīda par to, vai dome ir pareizi piemērojusi Darba likuma 108. panta pirmo daļu. Savukārt Darba likuma 108. panta otrā daļa regulē to, kā darba devējam, samazinot darbinieku skaitu, ir jārīkojas, ja viņu darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, un lietā ir strīds par Darba likuma 108. panta otrās daļas piemērošanu – vai domei tā bija jāpiemēro apstākļos, kad visaugstāko darba rezultātu un kvalifikācijas novērtējumu – 10 punktus saņēmusī izpilddirektore pati atteicās no virzīšanas Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amatam, savukārt nākamo augstāko darba rezultātu un kvalifikācijas novērtējumu – 9 punktus – saņēmuši uzreiz trīs apvienojamo pašvaldību izpilddirektori, tajā skaitā arī G. Gogulis.
Tiesa atzīst, ka Jēkabpils novada domei nebija tiesību rīkot atklātu konkursu šādos apstākļos, kad no sešiem apvienojamo pašvaldību izpilddirektoriem tikai viens bija atteicies tikt virzīts jaunā novada pašvaldības izpilddirektora amatam, savukārt pārējiem pieciem novada domes izpilddirektora amats vispār netika piedāvāts. Tiesa secina, ka domei bija jāizvērtē nākamo augstāko darba rezultātu un kvalifikācijas novērtējumu – 9 punktus – saņēmušo apvienojamo pašvaldību izpilddirektoru priekšrocības palikt darbā atbilstoši Darba likuma 108. panta otrajai daļai, ko pašvaldība nav izdarījusi.
Tiesa nepiekrīt Jēkabpils novada domes rakstveida paskaidrojumā un tiesas sēdē paustajam viedoklim, ka atbilstoši Darba likuma 108. panta pirmajai daļai visaugstāko novērtējumu saņēma tikai viena apvienojamo pašvaldību izpilddirektore, līdz ar to vispār nav “līdzīgu” kandidātu, tikai būtiski sliktāki, un tāpēc Darba likuma 108. panta otrā daļa vispār nav piemērojama. Ja, domes ieskatā, G. Gogulis kā vienas no apvienojamo pašvaldību izpilddirektoriem savu spēju vai uzvedības dēļ nav atbilstošs izpilddirektora amatam, domei uzteikumā bija jānorāda cits tiesiskais pamats, nevis Darba likuma 104. pants.
Tiesa norāda, ka, pamatojot prasītājam izsniegto uzteikumu ar Darba likuma 104. pantu un sākotnēji Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora izvēlē piemērojot Darba likuma 108. panta pirmo daļu, dome faktiski ir atzinusi G. Goguli (tāpat kā visus pārējos apvienojamo pašvaldību izpilddirektorus) par piemērotu pašvaldības izpilddirektora amatam. Domei šajā situācijā nav rīcības brīvības lemt par to, vai kāds no apvienojamo pašvaldību izpilddirektoriem savu spēju un uzvedības dēļ ir vai nav piemērots ieņemt Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amatu. Tā vietā domei ir tikai tiesības no esošajiem apvienoto pašvaldību izpilddirektoriem izvēlēties vienu piemērotāko amata pienākumu veikšanai. Visi seši apvienojamo pašvaldību izpilddirektori, ieskaitot arī vismazāko punktu skaitu - 7 punktus - sākotnējā novērtēšanā saņēmušo personu, uzskatāmi par piemērotiem Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora pienākumu veikšanai.
Tātad, ja atbilstoši Darba likuma 108. panta pirmajai daļai visaugstāko novērtējumu saņēmusī izpilddirektore atsakās pretendēt uz Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amatu, šis amats jāpiedāvā nākamo augstāko punktu skaitu saņēmušajam pretendentam. Tā kā sākotnējā novērtēšanā nākamo augstāko punktu skaitu - 9 punktus - saņēmuši trīs pretendenti, izvēle no šiem pretendentiem domei bija jāveic, piemērojot Darba likuma 108. panta otro daļu, kas nav ticis izdarīts, tā vietā izsludinot atklātu konkursu uz Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amatu, kā to gan savā paskaidrojumā, gan arī tiesas sēdē apstiprināja pati dome.
Darba likuma 108. panta otrā daļa bija jāpiemēro, jo šajā gadījumā uzteikums G. Gogulim un arī pārējiem četriem palikušajiem izpilddirektora amata kandidātiem tika izdarīts, pamatojoties uz darbinieku skaita samazināšanu, nepastāvot darba devēja brīvai izvēlei meklēt sev patīkamāko kandidātu.
Tiesa norāda, ka arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas metodikas “Metodika 2021. gada jaunveidojamo novadu pašvaldību darbības uzsākšanai” 3.2. punkts paredz, ka saistībā ar Apdzīvoto teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un ievērojot Darba likumā ietverto regulējumu, jaunievēlētā pašvaldības dome var izvēlēties izpilddirektoru no apvienojamo novadu pašvaldību izpilddirektoriem, ņemot vērā iepriekšējo darba pieredzi, kvalifikāciju, darba rezultātus un citus domes noteiktus kritērijus.
Arī šis metodikas punkts, tiesas ieskatā, apstiprina to, ka domei nebija rīcības brīvības lemt par to, vai sešu apvienojamo pašvaldību izpilddirektori ir vai nav piemēroti Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amata pienākumu veikšanai. Domei bija tikai tiesības izvēlēties piemērotāko no tiem sešu apvienojamo pašvaldību izpilddirektoriem, kuri vēlētos ieņemt Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amatu, piedāvājot šo amatu ieņemt tādā secībā, kā pretendenti sarindotos atbilstoši Darba likuma 108. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem.
Papildus, tiesas ieskatā, atzīmējams ir arī apstāklis, ka domes rīcībā saskatāms apzināts Darba likuma 108. panta otrās daļas pārkāpums. Dome nav ņēmusi vērā 2022. gada 14. februāra Valsts darba inspekcijas lēmumu, kurā tā Jēkabpils novada domes rīcībā konstatēja Darba likuma 108. panta otrās daļas pārkāpumu, par to saucot pie atbildības Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini un piemērojot viņam naudas sodu.
Valsts darba inspekcija savā lēmumā, kas nav ticis apstrīdēts un ir stājies spēkā, atzinusi, ka, ņemot vērā to, ka pretendents, kurš ieguvis visaugstāko novērtējumu, atteicās uz virzīšanu Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amatā, un faktu, ka nākamajiem pretendentiem rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķīrās, domei bija jāturpina darbinieku izvērtēšana atbilstoši Darba likuma 108. panta otrās daļas prasībām.
Arī publikācijas presē 2021. gada novembrī apliecina Jēkabpils novada pašvaldības politiskā vadītāja vēlmi pašam izvēlēties izpilddirektoru pēc saviem subjektīviem kritērijiem, atbilstoši savai pārliecībai, nevis sekot normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, uz kurām domes sēdē uzmanību vērsa ne tikai opozīcijas deputāti, bet arī pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja.
Lai gan tiesas sēdē domes pārstāve piekrita G. Goguļa norādītajam, ka pašvaldības izpilddirektora amats nav politisks amats, domes rīcība, tiesas ieskatā, liecina par atbildētājas politiskās vadības apzinātu rīcību, pārkāpjot Darba likuma regulējumu un izvēloties sev subjektīvi patīkamu Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektoru. Domes politiskās vadības rīcības rezultātā faktiski ir radīta situācija, ka Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors varētu nebūt neatkarīgs no pašvaldības politiskās varas un varētu būt radīts apdraudējums pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanai domes nomaiņas gadījumā.
Tiesa secinājusi, tā kā dome nemaz neapstrīd to, ka, izvēloties Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektoru, tā nav piemērojusi 108. panta otro daļu, apstākļos, kad tiesa ir atzinusi, ka domei Darba likuma 108. panta otrā daļa bija jāpiemēro, uzteikums ir atzīstams par prettiesisku un ir atzīstama par pilnīgi pamatotu prasītāja prasība par atjaunošanu darbā.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis uz BD jautājumu, kāda būs pašvaldības rīcība, vai pašvaldība plāno spriedumu pārsūdzēt, atbildēja, ka, lēmums vēl nav pieņemts. Vispirms konsultēšoties ar juristiem, un tad būs zināms, kāda būs pašvaldības rīcība.
Fuksis
Ar visām četrām atpakaļ silē. Kādas šausmas atkal sagaida Jēkabpili
aha
pieķēzīs sili lai citi negrib, bet pašam neskādēs
Fakts
siles cūku razborkas
B
Sen jau tās siles pieķēzītas un lielākas šausmas jau nevar būt kādas pašlaik valda un skalda Jēkabpilī. Tikai visas tās šmuces vajag kungiem no savas ķešas apmaksāt,nevis no nodokļu naudas.