BD redakcijā vērsās kundze, kas regulāri pērk no pašvaldības atļaujas tirdzniecībai zaļajā tirdziņā Krustpilī. Sieviete stāstīja, ka problēmas radot tas, ka apjumtās tirdzniecības vietas nav numurētas, kā arī, viņas ieskatā, tiek pārdots vairāk atļauju nekā ir tirdzniecības vietu. Turklāt neesot skaidrs, kas tad ir viena tirdzniecības vieta? Soli tirgošanai esot sadalīti divās daļās, bet nereti kāds tirgotājs aizņem abas puses un paziņo, ka citus sev blakus nelaidīs. Rezultātā tirgotāji vietu aizņemt ierodas jau no pulksten trijiem naktī, bet pat tas negarantējot iespēju tirgoties, jo uzvarot tas, kurš ir nekaunīgāks un nereti arī fiziski spēcīgāks, jo konflikti par tirdzniecības vietu dažreiz nonākot pat līdz fiziskām izpausmēm. Viņa ar to esot saskārusies, un konflikts tālāk tiek risināts ar policijas starpniecību. Sieviete vaicā, vai pašvaldība nevarētu tirdzniecības vietas numurēt, lai cilvēki skaidri zina, ka uz tirdzniecības atļaujas laiku var izmantot konkrētu vietu, un var to kaut kā apliecināt ar pašvaldības izsniegto atļauju?
«Brīvo Daugavu» jau iepriekš arī citi tirgotāji ir informējuši par konfliktiem tirdzniecības vietu dēļ ne tikai apjumtajos stendos, bet arī par vietu laukumā blakus tiem, ja tirgotājs izmanto savu inventāru.
Vaicājām pašvaldībai, vai ir tā, ka atļaujas tirgo neierobežotā daudzumā, pieļaujot, ka tirgotāji paši atrisinās vietu sadales jautājumu un vienosies par laiku, kad katrs tirgosies? Cik pavisam tirdziņā ir vietu, un kas ir jāsaprot ar jēdzienu «tirdzniecības vieta»: vai tas ir viss sols vai viena sola puse? Ja tā ir tikai puse sola, kā citi tirgotāji var pārliecināties ka tas, kurš aizņem visu solu, tiešām ir nopircis divas tirdzniecības vietas? Tāpat arī gribējām zināt, kāds ir pašvaldības viedoklis par iespēju vietas numurēt un pārdot atļauju uz noteiktu laiku uz noteiktu vietu, lai turpmāk izslēgtu tirgotāju savstarpējos konfliktus?
Pašvaldības atbildi publiskojam pilnībā.
«Jēkabpils novada pašvaldībā ielu tirdzniecības kārtību regulē Jēkabpils novada domes 27.01.2022. saistošie noteikumi Nr. 1 «Saistošie noteikumi par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta tirdzniecība publiskās vietās Jēkabpils novadā» (turpmāk – Saistošie noteikumi) un Ministru kabineta 12.05.2010. noteikumi Nr.440 «Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību» (turpmāk – MK noteikumi).
Atbilstoši MK noteikumos noteiktajam skaidrojumam: «tirdzniecības vieta ir tirdzniecības teritorijas, ēkas vai telpas lietderīgās platības daļa vai pārvietojamais mazumtirdzniecības punkts, kur ar tirdzniecību nodarbojas un preces uzglabā viens tirdzniecības dalībnieks.»
Atbilstoši Saistošajos noteikumos noteiktajam ar Jēkabpils novada domes lēmumu ir apstiprinātas pastāvīgās tirdzniecības vietas Jēkabpils pilsētā, un tās ir – Rīgas ielā 103b (pie tilta pāri Daugavai), Viestura ielā 30c un Nākotnes ielā 2 (pie tirdzniecības centra «Aura»). Lēmumā nav noteikts tirdzniecību vietu skaits katrā no adresēm. Savukārt Saistošajos noteikumos ir noteikts, ka nodevu maksā par vienu tirdzniecības vietu, kas ir 3 x 3 metru lielumā, izņemot par sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskā vietā. Savukārt tirdzniecības vietas lielums pastāvīgajās tirdzniecības vietās, kuras ir aprīkotas ar speciālajām tirdzniecības vietām ar nojumi, var būt mazāks.
Ņemot vērā minēto, ar tirdzniecības vietu nav jāsaprot tikai speciāli ierīkotās tirdzniecības vietas ar nojumi, kas ir Rīgas ielā 103b (pie tilta pāri Daugavai) un Viestura ielā 30c, jo tirgotājiem ir iespēja iz-mantot arī savus stendus un aprīkojumus tirdzniecības nodrošināšanai pastāvīgajās tirdzniecības vietās. Liela daļa tirdzniecības dalībnieku izmanto šo iespēju un tirgojas, izmantojot savu aprīkojumu. Papildus tam, ievērojot tirdzniecības dalībnieku aktivitāti, šogad no 01.05.2024. līdz 01.10.2024. tika uzstādītas ierobežojošās zīmes, kas Rīgas ielā 103b (pie tilta pāri Daugavai) ierobežoja stāvlaukumu, ļaujot paplašināt tirdzniecības vietu iespējas.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tirdz-niecības dalībniekam ir jānodrošina, lai tirdzniecības vietā atrastos visi dokumenti atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā arī tirdzniecības atļauja, kas ļauj pārliecināties par tirdzniecības dalībnieka iegādāto tirdzniecības vietu skaitu jeb cik lielā platībā viņš var tirgoties ar savu preci. Vienlaicīgi jānorāda, ka nav noteikts aizliegums vienu speciālo tirdzniecības vietu ar nojumi tirdzniecības dalībniekiem dalīt uz diviem. Ikdienā Rīgas ielā 103b paaugstināta tirdzniecības dalībnieku aktivitāte ir dienas pirmajā pusē brīvdienās, pirmssvētku un svētku dienās, kā arī siltajā laikā. Bieži vien nedēļas vidū var vērot, ka tirdzniecības vietas Rīgas ielā 103b ir tukšas, tāpēc pašvaldībā, izsniedzot tirdzniecības atļaujas, tirdzniecības dalībnieki tiek informēti, ka tieši Rīgas ielā 103b dienas pirmajā pusē brīvdienās, pirmssvētku un svētku dienās, kā arī siltajā laikā var būt mazāk brīvu speciālo tirdzniecības vietu ar nojumi.
Lai nodrošinātu brīvu un godīgu konkurenci tirgotāju vidū, vienlīdzīgu attieksmi, neierobežotu tiesības tirdzniecības dalībniekiem pārdot preces, tirdzniecības vietas netiek numurētas. Informējam, ka šobrīd Jēkabpils novada pašvaldība neplāno numurēt tirdzniecības vietas Rīgas ielā 103b, Jēkabpilī».
Tātad no atbildes var secināt, ka tiešām daudz kas atkarīgs no tirgotāju vēlmes vienoties savā starpā, jo maksa par tirdzniecības vietu nodrošina iespēju tirgoties tirdziņa teritorijā, bet ne konkrētā tirdzniecības vietā. Novada domes priekšsēdētāja vietniekam attīstības jautājumos Kārlim Staram vaicājām, vai ir pētīta citu pašvaldību pieredze tirdzniecības vietu ierādīšanā un vai nav domāts mainīt minēto kārtību, kas var radīt konfliktus un zināmas neskaidrības tirdzniecības vietu izmantošanā?
– Attiecībā uz jaunajām, stiklotajām tirdzniecības vietām tur mums ir cita kārtība. Par pārējām es jums tagad nevaru atbildēt. Tad ir jāparunā ar speciālistiem, ko mēs lietas labā varētu darīt. Tas ir tas, ko var darīt šobrīd – lai paskatās, kāda ir kārtība kaimiņos, un ko mēs varbūt varētu uzlabot, – sacīja Kārlis Stars.
Tirgotājs
No pašvaldības puses atbilde - Bla bla bla. Secinājums- bardaks!
es
Precīzi! Nevis pašvaldība, bet murmuļi.
prusaks
Es tur neesmu iepircies un neko nezinu teikt. Tiek nu paši galā. Vai tad jums rokas nav ?
Viedoklis
Tajās 4 butkās par 1 miljonu eiro nav iespējams elpot ķīmisko, smirdīgo gaisu. Kā vispār tajos var izturēties visu dienu un tirgot pārtikas preces!? Vai tiešām galvenais ir apgūt naudu un bliezt šitādus smirdīgus objektus? Tādas butkas var izmantot kādu rūpniecības preču uzglabāšanu, nevis cilvēkiem un pārtikas priecēm. Tas pats attiecas uz tualeti šī paša laukuma malā. Ķīmiskā smaka nav nekur pazudusi un nepazudīs, jo pie vainas ir materiāli no kā visas šīs butkas ir saskrūvētas. Kam bija ieguldīt tik lielu naudu burtiski sūdos?
?
Vispār jau raksts it nemaz nav saistīts ar budkām - vērts izlasīt, lai zinātu, par ko cepties...
nekas nav jālasa
Mums galvenais ir urkšķēt un to var darīt arī bez lasīšanas. DDD
Labs
No pašvaldības atbildes tā arī nesapratu kādēļ tirdzniecības vietas nevar numurēt. Bet tirdziņš kopumā ļoti jauks. Vienmēr patīkami tur iepirkties!.
juris stallone
Nez kādus otkatus uz šitām būdelēm uztaisīja ragainais
Tirgotājs
Nodevu noplēst visi tur gudri,bet sakārtot-nav neviena. Priekš kam vesels juridiskais dienests,kas nav spējīgs saistošos noteikumus sataisīt kā nākas,par ko algu maksāt kafijas dzērājiem. Sarakstīja,sacitēja te,a rezultāta nav.
Fakts
Birokrātija valstī visos līmeņos ir nenormāla. Tūkstošiem cacu, kas tikai malko kafiju, vazājas pa saloniem, apmierina savus priekšniekus un apspriež jaunākos notikumus modes pasaulē. Bezjēdzīgs biomateriāls. Ne smadzeņu, ne sajēgas.