Trīsdesmit gadi, turpinot augļkopības tradīcijas Lonē
ILZE BIČEVSKA

Kooperatīvā sabiedrība «Poceri» no Saukas pagasta Lones šogad februārī nosvinēja  30 gadu jubileju. Saukas pagasts mūsu novadā ir raksturīgs ar to, ka šeit ir daudz gudru un uzņēmīgu vietējo cilvēku, kuri izveidojuši savus biznesus – kā jau lauku vidē, pārsvarā, protams, saistītus ar lauksaimniecisko ra­žošanu (augļkopība, piena lopkopība), un šie uzņēmumi, lai cik arī laika gaitā mūsu valstī pastāvošajā biznesa vidē nebūtu bijuši satricinājumi, ir pratuši noturēties. Jo spējuši gan saglabāt vecās labās tradīcijas, gan mainīties līdzi laikam. Viens no tiem – «Poceri». 
 
Lielākais augļu dārzs Latvijā – «Poceros»
     Par to, kā gājis šajās desmitgadēs, saruna ar «Po­ceru» valdes priekšsēdētāju Modri Lāčplēsi un agronomu Aldi Bērziņu.
     – Ko tur daudz svinēt! – uz jautājumu, vai un kā jubileja atzīmēta, atbild «Po­ceru»  Aldis Bērziņš. – Kad sezona riktīgi nostrādāta, tad svinēt vairs negribas. Tagad, ziemā, Modrim trīs dienas nedēļā jāmēro ceļš uz Rīgu, tas arī prasa enerģiju: kopš pašiem pirmsākumiem aktīvi darbojamies programmā «Skolas auglis», un ābolu piegāde skolām prasa laiku. Patlaban lielākā daļa no mūsu noliktavu krājumiem tiek realizēta tieši caur šo programmu, jo cena laba, garantēts noiets, tāpēc liekam savu artavu kopējā piegādes katlā. Paši ābolus safasējam noteiktos daudzumos, bet tas prasa laiku. Konkrētajā dienā jāsāk kursēt jau piecos  sešos no rīta, lai Rīgas skolā būtu klāt pirms pusdienām. Vienas ābolu porcijas jeb 100 g cena maksā 16 centus. Bet! Ābols jau nezina, ka viņam jāizaug pēc šāda standarta, tāpēc sanāk ielikt konkrētajā porcijā arī lielāku svaru, jo mazāks tas nedrīkst būt nekādā gadījumā. Kādas šķirnes vedam Rīgas skolēniem? Nu skaidrs, ka bērni jau ‘Antonovku’ neēdīs. Nu jau pat mūsu pircēju tik ļoti iecienītais ‘Auksis’ neesot vairs tik labs...
     Bet kas tad ir tas labais? – Čipsi un kola, – paironizē Modris Lāčplēsis. – Es gan sacītu, ka tas, ko skolēni atzīst vai neatzīst, lielā mērā ir atkarīgs no skolas vadības nostājas. Ja mēs atvedam šos savus ābolus, bet pretī saņemam attieksmi: «Nu ko tu te tagad ar tiem āboliem! Bērni tak neēd un visu skolu ar tiem piemētā!», tad arī bērni apnicina šos Latvijā augušos skaistos augļus, bet, ja skolas vadība prot motivēt, tad arī skolēni novērtē, saprot ābola labumu un ēd ar gardu muti. 
     Kooperatīvā sabiedrība «Poceri» Uzņēmumu reģistrā ierakstīta februārī. Ziemā. Pajokojos, ka priekš augļ­kopjiem ziema ir tā kā ne viņu laiks. Aldis un Modris atbild, ka toreiz darījuši lietas tad, kad tās bija jādara, kad vajadzēja izlemt, vai kāds pārņems šo kādreizējās padomju saimniecības «Lo­ne» nozari vai nē. Abi uz­sver, ka patlaban «Poceru» augļu dārza platības ir vislielākās Latvijā, turklāt tajās joprojām saglabāta daļa no pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados stādītajiem ābeļdārziem. Lonē joprojām aug arī jau pieminēta vecā labā ‘Antonovka’ vai ‘Ru­dens svītrotais’. Šos ābolus «Poceros» gan izmantojot tikai sulas ražošanai, ja, protams, tai ir pieprasījums un noiets. 
 
Vecais ābeļdārzs,  jaunais ābeļdārzs. Abi labi
     – Varētu likties dīvaini, bet fakts: veca ābeļdārza izraušana patlaban izmaksā dārgāk nekā jauna ierīkošana. Mums zemes pagaidām pietiek, tāpēc lai dzīvo arī vecie dārzi, – saka Aldis Bērziņš. Lielākās Latvijas augļu dārzu platības atrodas Saukas pagastā. Kopā visiem pagasta augļkopjiem ir 154 ha, bet «Poceri» no tiem ir lielākie  ar 124,76 ha lielo stādījumu.
 
Visu rakstu lasiet BD 14. marta numurā

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru