16. jūnijā notika Atvērto durvju diena Vidusdaugavas NVO centra izveidotajā palīdzības punktā Ukrainas kara bēgļiem. Tas darbojas Brīvības ielā 258A, Jēkabpilī. Palīdzības punkts ir vieta, kurā Jēkabpils novadā dzīvojošajiem bēgļiem ir iespēja saņemt palīdzību, atbalstu un informāciju. Savukārt novada iedzīvotāji caur šo punktu var sniegt dažāda veida atbalstu un iesaitīties centra darbā kā brīvprātīgie.
– Mēs visi zinām, ka pašlaik notiek karš, kurā Ukraina cīnās par visu Eiropu, cīnās par demokrātiskām vērtībām un cīnās par mums. Šis notikums – palīdzības punkta atvēršana un šī Atvērto durvju diena – varbūt nav no tiem priecīgākajiem, taču tas saka labu par mūsu novada sabiedrību. Kara sākumā mēs bijām divi domubiedri ar Edgaru Līci, kas nolēma, ka jāsāk vākt palīdzību Ukrainai. Pavisam drīz sapratām, ka sākusies ir kara bēgļu plūsma arī uz Latviju, un arī šiem cilvēkiem būs nepieciešama palīdzīga, turklāt ilgstoša. Sapratām, ka braucienos uz Ukrainu nav vērts vest apavus, drēbes, sadzīves lietas, bērnu ratiņus, bet gan lietas, kas tur ir nepieciešamākas. Sabiedrības palīdzības plūsma nodalījās tajā, kas paliek Latvijā, lai palīdzētu kara bēgļiem, un tajā, kas tiek aizvesta uz Ukrainu, lai tur procesi ātrāk risinātos tā, kā mēs to visi vēlamies. Sākumā saziedotās mantas bija vienkārši sakrautas kā lielā kalnā un tajā bija grūti ko atrast. Lai cilvēki nenobītos no nekārtības un vienkārši neaizmuktu prom, bija jāsāk domāt, kā to visu sakārtot. Apmēram mēnesi gādājām plauktus, pakaramos, visu šķirojām. Šajā darbā piedalījās gan brīvprātīgie, gan ukraiņu bēgļi, – pastāstīja pašvaldības referente nevalstisko organizāciju darba jautājumos Agita Pleiko.
Par savu pieredzi palīdzības vākšanā un nogādāšanā Ukrainā pastāstīja Edgars Līcis, kurš atzina, ka šajā palīdzības misijā ir iekšā «līdz ausīm».
Sākās tas viss stihiski, kad pirmajās kara dienās daži mani draugi vienkārši ielēca busiņā un aizbrauca uz Ukrainas–Polijas robežu, lai kaut ko vestu, pirktu, palīdzētu un citādi atbalstītu bēgļus. Tad dzima ideja par ziedojumu vākšanu. Sākumā braucām pat ar četriem busiem, kas bija piekrauti ar dažādām mantām, arī apaviem un apģērbiem, kas toreiz, kad laiks vēl bija auksts, arī bija vairāk vajadzīgi. Atpakaļ vedām cilvēkus gan uz Lietuvu, gan Latviju. Tos mēs sameklējām caur «WhatsApp» grupu «Gribu palīdzēt bēgļiem. Transports». Pašlaik braucam retāk un mantas vedam mazāk, taču tās ir vērtīgākas – pārtika, higiēnas preces, specifisks apģērbs armijas vajadzībām un militāras lietas, kuras drīkst pārvadāt. Diemžēl pašlaik jūtu, ka cilvēki ar situāciju ir apraduši un atslābuši. Tas ir it kā saprotams, taču jāatceras, ka karš turpinās un ukraiņi karo arī par mūsu vērtībām, – sacīja E. Līcis, kurš koordinē palīdzības vākšanu Rīgas ielā 150A.
Lai gan sākotnēji telpas Rīgas ielā bija tāds kā loģistikas centrs, kur tika glabātas un šķirotas saziedotās mantas, pašlaik uz turieni apģērbus un apavus nevajag nest. Visprātīgākais būtu ziedot naudu, par kuru palīdzības vedēji arī nopirks nepieciešamās specifiskās preces.
Telpas palīdzības punktam ir piešķīrusi pašvaldība, un tas atrodas tajā pašā ēkā, kur dienas centrs «Kopā būt». Palīdzības punkta veidošanā lielu ieguldījumu devuši arī dienas centra seniori, ziedojot apģērbus, segas un traukus.
Palīdzības punkta koordinators Rihards Barkovskis vairāk palīdz bēgļiem iekārtoties darbā, pastāsta par tā iespējām un aizved viņus tieši pie darba devējiem. Viņš pastāstīja, ka nesen bijis Biržos, kur kopmītnēs izmitināti vairāk nekā 40 bēgļu. Divi vīrieši – inženieris-konstruktors un inženieris-mehāniķis – aktīvi paši meklē darbu. Aizbraukuši uz Jelgavu. Darbs tur esot, bet nav kur dzīvot. Mehāniķim tomēr, šķiet, darbu izdošoties atrast arī tepat. Tur esot arī divas draudzenes: viena Ukrainā bijusi online kursu administratore, bet otra – metinātāja. Pirmajai, visticamāk, nāksies pārkvalificēties, bet otrajai darbu atrast nebūs grūti. Ukraiņu valodas augstskolas pasniedzēja iekārtojusies darbā «Sedumos», taču ir cerības, ka viņa dabūs tulkotājas darbu. Šai sievietei māja bija Mariupolē pie rūpnīcas «Azovstaļ». Mājas vairs nav. Brālis, kas dzīvo Maskavā, nav tam ticējis un tikai tad, kad piektajā reizē sieviete viņam aizsūtījusi fotogrāfijas, noticējis.
Pagājušajā nedēļā bija gadījums, kad man jau pirms deviņiem zvanīja, ka pie punkta durvīm gaida viens bēglis. Viņš kaut kur bija ticis lietū un trīcēja no aukstuma. Kopā iedzērām tēju, un viņš izstāstīja savu stāstu, ka esot no Doņeckas un 12 dienās caur Krieviju nonācis Latvijā. Trijos naktī šķērsojis robežu un ar gadījuma mašīnām ticis līdz Jēkabpilij. Aizvedu viņu piereģistrēties uz pašvaldības policiju. Vīrietis, izrādās, ir datorgrafiķis un te arī cer atrast darbu. Divas sievietes darbā par apkopējām pansionātā iekārtoja dienas centra vadītāja Ligita Upīte. Ja pirmajos mēnešos bēgļi pie mums ieradās no Polijas, tad pēdējās divās trijās nedēļās – no Krievijas. Pagājušajā nedēļā uz Ukrainu aizbrauca divi, bet no Krievijas ieradās septiņi bēgļi, – pastāstīja R. Barkovskis.
Palīdzības punktu dienā apmeklē 5 līdz 8 bēgļi. Pašlaik visvairāk ir nepieciešama gultasveļa, segas, dvieļi. Kā uzsver palīdzības organizētāji, visām šīm lietām nemaz nav jābūt jaunām, derēs arī mazlietotas. Tāpat nepieciešami vīriešu apavi un tāda šķietami vienkārša lieta kā paliela izmēra tējas krūzes, kā arī katli, pannas un citi virtuves trauki. Punktā ir izveidots resursu reģistrs. Cilvēki var tajā ierakstīt tās mantas, kuras viņi ir gatavi ziedot, bet pēc kurām pašlaik varbūt nav lielas vajadzības. Tāpat reģistrā var atzīmēt, ko varētu darīt kā brīvprātīgais – pastrādāt fiziski, mācīt bēgļiem latviešu valodu vai vienkārši aprunāties, kas arī nav mazsvarīgi. Otrs ir vēlmju reģistrs, kurā punkta klienti var ierakstīt, kādu palīdzību viņi vēlētos saņemt. Abas burtnīcas Atvērto durvju dienas laikā bija tikko ielaminētas un ar vēl tukšām lapām, bet jācer, ka tās drīzumā sāks aizpildīties. Iespējams ziedot arī naudu – pirmajā stāvā dienas centrā «Kopā būt» ir izvietota ziedojumu kastīte. Sociālo mediju projektu vadītāja Madara solījās turpmāk par bēgļu konkrētajām vajadzībām vēl vairāk un aktīvāk informēt sociālajos medijos un plašsaziņas līdzekļos.
Uzziņai
Jēkabpils novadā ukraiņu bēgļiem ziedot mantas var:
- Palīdzības punktā Ukrainas kara bēgļiem Brīvības ielā 258a, Jēkabpilī no plkst. 8.30 līdz 17.00, vasaras periodā –līdz 19.00. Koordinators: Rihards Barkovskis (tālr. 26484210);
- Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī (jāzvana pie durvīm ārpus darba laikā). Koordinators: Edgars Līcis (tālr. 29103930);
- Rites pagasta Cīruļos, «Druviņas 6-2». Koordinatori: Jānis Strumskis (tālr. 20247222) un Kristīne Verečinska (tālr. 22010247).