Jēkabpils novada pašvaldība izvērtējusi iespēju turpināt novada skolu reorganizāciju, jo skolēnu skaits arvien samazinās. BD lūdza informēt par plānoto. Vai kādi lēmumi tiks pieņemti tuvākajā laikā, jo par nākamo mācību gadu tie būtu jāpieņem sešus mēnešus pirms nākamā mācību gada sākuma.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks stāsta, ka šogad nekādi lēmumi netiks pieņemti.
– Mēs ar izglītības pārvaldes speciālistiem apmeklējām Rubeņu pamatskolu, kur notika sapulce par šiem jautājumiem, runājām ar skolēnu vecākiem un pedagogu kolektīvu un sapratām, ka Rubeņu skola vēl vismaz 2023./2024. mācību gadā varētu pastāvēt. Mēs gribam vispirms paskatīties, kādi rezultāti ir reformai bijušajā Krustpils novadā, kur vairums skolu ir pievienotas Sūnu pamatskolai, kādi viņiem ir darba rezultāti, un tad arī vērtēsim, kā nākotnē rīkoties. Tikšanās ar iedzīvotājiem un pedagogiem bija arī Dignājas pamatskolā. Bija doma, ka Dignājas pamatskolu varētu pievienot Ābeļu pamatskolai, bet saprotam, ka lielu finansiālu ieguvumu no tā negūsim, un vai vajadzētu jaukt visu ārā, nesaprotot, ko tagad izdomās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)? Nu jau ir izskanējis, ka faktiski jālikvidē lauku skolas, lai varētu celt skolotājiem algu. Tad, kad tas būs izlemts, skatīsimies atkal atkarībā no valdības un ministrijas lēmumiem, kādi būs viņu uzstādījumi. Ja kritērijs būs, ka pamatskolā jābūt 200 bērniem, ir jāslēdz visas novada pamatskolas, un tad jau jāskatās arī, kas notiek ar vidusskolām. Bija doma par skolu apvienošanu ar Zasas vidusskolu, bet tur nupat darbu sākusi jauna direktore, un vispirms jāsakārto skolas darbs, risinot jautājumu ar pedagogu trūkumu. Zasā nav ne ķīmijas, ne bioloģijas, nedz arī krievu valodas skolotāja, un viņi meklē risinājumu. Tagad ir tā problēma, ka naudu no valsts dotācijām skolām mēs dalām paši, un ir tā, ka lielās skolas dotē mazās. Tāpēc var gadīties, ka lielās skolas var sākt protestēt, ka viņu naudu atdod citiem. Dig-nājas skolai, piemēram, ik mēnesi vajag 3 000 eiro papildus dotēt. Varam pa-teikt, ka naudas nav, bet viņi tad nāks pie mums un prasīs naudu no pašvaldības. Turklāt Dignājas skolā ir labas tradīcijas, kaut vai saistībā ar folkloras kopas darbību. Dunavas skola jau ir slēgta, ja slēgs arī Dignājas, tajā pusē vairs nebūs nevienas skolas. Tagad, kad uz turieni beidzot ir asfaltēts ceļš, dzīvība tur tā kā pamazām sāk atgriezties. Ja skolēnu skaitam tāpēc veidojas tendence augt, skolas pastāvēšanai ir jēga, – skaidro Alfons Žuks.
Viņš secina, ka pārsvarā skolēnu skaitam tomēr ir tendence sarukt. Mežārē skolēnu skaits samazinās, un nākšoties lemt, ko nākotnē darīt ar šo skolu, bet pagaidām arī neko neuzsākšot. Tur ir jauna skolas ēka ar jaunu sporta zāli. Ja skolu slēgs, paliek jautājums, ko ar to darīt, jo ne Atašienē, ne Sūnu skolā tādas infrastruktūras nav.
Pie daudzām lauku skolām ir pirmsskolas grupas, un A. Žukam vaicājam, ko nākotnē, reorganizējot skolas, plānots darīts ar šīm grupām?
– Ir doma par bērnudārzu «Auseklītis», kam varētu būt Ābeļu pamatskolas pirmsskolas grupa Brodos. Brodos ir bērnudārza grupa līdz četru gadu vecumam, un skolai tā nav īsti iederīga. Mums ar «Auseklīša» vadītāju bija saruna, viņa tam piekrīt, ka var pievienot Brodu bērnudārzu. Ja Jēkabpilī būtu problēmas ar vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, varam visu ēku Brodos pārveidot par bērnudārzu, jo tas nav tālu no pilsētas. Par to varam lemt arī vasarā, jo par pirmsskolas iestādi mums lēmums nav jāpieņem vismaz sešus mēnešus iepriekš.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis stāsta, ka iepriekš bijis viedoklis, kā rīkoties ar mazajam skolām. Bijusi doma tās pārveidot par vidusskolu filiālēm, lai tā stiprinātu vidusskolu un dotu iespēju bērniem pirmās sešas klases mācīties tuvu dzīvesvietai. Taču, ja valstij, iespējams, būs cits redzējums, tad tagad neesot jēgas par to spriest. Jāredz, ko par to signalizēs IZM, tagad neesot loģiski skriet pa priekšu ministrijai ar saviem lēmumiem un tracināt cilvēkus. Tiklīdz būšot kādi nosacījumi no IZM viedokļa, varēšot lemt, ko darīt ar skolām.
– Ja ministrija izlems par konkrētiem kritērijiem skolām, viņi acīmredzot vairs nedos dotācijas mazajām skolām. Tad mums būs jālemj, vai varēsim paši to samaksāt, vai atkal jāņem kas nost no citām skolām. Būtībā jau nevarēsim tā darīt, un, ja gribēsim atstāt kādu mazo skolu, tā pašiem būs jāfinansē. Es biju Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēdē, kur piedalījās izglītības ministre Anda Čakša, un viņa tā arī teica, ka savus bērnus ir paņēmusi no lauku skolas un tagad viņi mācās pilsētas skolā. Ja visi tā var izdarīt, tad jau nebūtu problēmu, – saka Alfons Žuks.
A. Žuks arī minēja, ka būtu svarīgi domāt par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stiprināšanu, lai visi, kas tiešām vēlas iegūt augstāko izglītību, mācās ģimnāzijā. Piemērs tam esot Ogre, kur vidējo izglītību var iegūt tikai ģimnāzijā, jo citu vidusskolu nav. Tagad ģimnāzijā varot iestāties, balstoties uz pamatskolas eksāmenu rezultātiem, bet, tai paliekot kā vienīgajai vidējās izglītības iestādei, konkurss būšot daudz lielāks. Savukārt tie, kas neiekļūs ģimnāzijā, varēs turpināt izglītību tehnikumos. Tas gan esot tikai ieceres stadijā.
– Tagad ne visi pēc ģimnāzijas absolvēšanas aiziet uz augstskolu. Viņi ir bez profesijas, un viņiem ir problēmas darba tirgū. 30% pēc pamatskolas aiziet uz profesionālajām skolām un 70% uz vidusskolām, bet vajadzētu būt gluži pretēji, ka lielākā masa, kas nav gatavi tālāk mācīties augstskolā, mācās profesionālajā skolā, kur iegūst gan vidusskolas izglītību, gan profesiju. Un arī pēc tehnikuma var iestāties augstskolā, ja ir tāda vēlme. Piemēram, 2. vidusskolā mums ir 1 440 bērnu. Tā valsts līmenī ir liela skola, jautājums – vai tai jābūt vidusskolai vai jāpaliek par pamatskolu, kas apkopo visu lielo bērnu masu? – sacīja Raivis Ragainis.
Hmmm
Izkristalizējās divas lietas.1. Beidzot skaidri un gaiši tiek pateikts, ka lielās skolas uztur mazās. Tātad- vienādi maksā skolotājam, kurš strādā ar 25 bērniem un skolotājam, kurš strādā ar 10. Ar to nekādi nevaram būt mierā un pašvaldības atbildība ir domāt, kur ņemt trūkstošo naudu . 2. Ragainis ne mirkli nešauboties slēgs lauku pamatskolas un vidusskolas arī. Neskatoties uz statistiku, ka ir lauku vidusskolas,kur 90% aiziet uz augstskolām. Tādu lūk domi esam ievēlējuši.
pb
Ja Mežāres esot 18 bērni. Vai tā ir skola? Ko bērni iegūst mācoties šādā pamatskolā? Kāda tālāka nākotne bērniem.
Nu nu!
Te "izkristalizējas" pāris faktori. Šogad dome neko nelems jautājumā par mazo skolu slēgšanu, jo "Rubeņu skola vēl vismaz 2023./2024. mācību gadā varētu pastāvēt" bla, bla, bla...un "neesot loģiski skriet pa priekšu ministrijai ar saviem lēmumiem un tracināt cilvēkus" bla, bla bla. PROTAMS! Nevar tak karot ar skolotājiem un bērnu vecākiem: 2025. gadā taču būs jaunas pašvaldību vēlēšanas. Vai ne, domes vadība? Siltie krēsli, algas un tā tālāk... Un tāpēc "reformēsim" skolas uz papīra. Piemēram, divas mazākas pievienos lielākai uz papīra. Bet reāli abas skolas paliks un nodokļu maksātājiem tās būs jāuztur. Kamēr no Rīgas neiedos vietējiem deputātiem un priekšsēžiem un vietniekiem ar koku pa muguru, tikmēr auklēsies ar mazajām skolām un trallinās nost nodokļu maksātāju naudu, uzturot pamatskolu ar 18 audzēkņiem uz nebēdu. A mēs tik maksāsim dziedādami un brīnīsimies, kur tā naudiņa pazūd.
Fakts
Aizveries, bada dzeguze. Ne tu kaut ko maksā, ne no tevis ir ko paņemt.
nu gan
Prātiņ, nāc māja. Vai tavuprātel tos 18 skolēnus nevajag izglītot? Pašai tev bērni ir ?
Es
Precīzi! Dreb par saviem krēsliem! Jā , arī 18 skolēni ir jāizglīto, taču nevar salīdzināt skolotāja darbu klasē ar 20 pāri skolēniem un klasē ar 8 bērniem. Un šobrīd Jēkabpils novadā samaksa par darbu ir vināda. kur te taisnība?
Faktam
Nespried pēc sevis.