BD jau informēja, ka uzņēmums SIA «PurpleGreen Solwin» Jēkabpils novada Vīpes un Mežāres pagastā ir iecerējis būvēt vēja parku, izvietojot vēja ģeneratorus 2 989 hektāru plašā teritorijā. Tagad par iespēju izvietot vēja turbīnas faktiski tajā pašā teritorijā interesējas Dānijas uzņēmums «European Energy», kam ir biroji vairākās valstīs, tajā skaitā Latvijā.
Pēc zemes pārdošanas darījuma «European Energy» rodas iespēja darboties Vīpē
Latvijas biroja pārstāvis Ilvars Pūpols par plāniem Vīpē Jēkabpils novada deputātus informēja pašvaldības attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas sēdē.
I. Pūpols pastāstīja, ka uzņēmums attīsta vēja un saules paneļu parku projektus ar ieceri izmantot saules enerģiju arī metanola ražošanā. Latvijā attīstības stadijā esot vairāki projekti. Vistuvāk īstenošanai ir saules paneļu parks Ventspils apkārtnē – Tārgalē, kur būvniecību plāno sākt šoruden un pabeigt 2025. gada beigās vai 2026. gada sākumā. Vēja parki ir plānoti Rucavas apkārtnē, viens – netālu no Aizkraukles un trešais Vīpē un Mežārē. Vīpes projekts ir sākumstadijā, kad jāuzsāk ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), kam sekotu sabiedriskā apspriešana.
I. Pūpols atzīst, ka izvēlētā teritorija sakrīt ar SIA «PurpleGreen Solwin» iecerēto vēja parka teritoriju. Precīza teritorija gan būšot zināma tikai pēc IVN pabeigšanas, kad būs skaidrs, ar kādiem ierobežojumiem nāksies saskarties.
«European Energy» Latvijas biroja pārstāvis Ilvars Pūpols skaidro, ka projektēšanas stadijā var runāt par pašvaldības ceļu pastiprināšanu saistībā ar vēja parka izbūvi.
– Jautājums, kāpēc ir divi attīstītāji, kur būtībā izpētes teritorijas pārklājas? Latvijā šis var būt jau ceturtais tāds gadījums, kad vairāki attīstītāji pretendē uz vienu teritoriju. Bet ietekmes uz vidi novērtējumu var uzsākt jebkurš uzņēmējs jebkurā vietā bez kādas vienošanās ar zemju īpašniekiem vai citiem uzņēmējiem. Tā vēsture, kāpēc «European Energy» nolēma darboties Vīpē, ir tāda, ka tur bija zemju īpašnieks SIA «CMC land», kas piederēja dāņiem un gada sākumā viņi zemi pārdeva otriem dāņiem, kas ir saistīti ar mūsu uzņēmumu. Un jaunais zemes īpašnieks izvēlējās mūs kā tehnisko partneri projektu attīstībai uz viņu zemes, izvērtējot iespējas izvietot tur vēja parku un, kur var, arī saules paneļus. Līdz ar to veidojas tāda situācija, ka arī iepriekšējais attīstītājs ir norādījis šīs teritorijas ar cerību, ka varēs vienoties ar šo zemes īpašnieku. Un, ja mēs izņemam ārā no «Purple Green Solwin» teritorijām šo zemi, tad tie ir zemes gabali teritorijas ziemeļu daļā. Ir iespējams, ka attīstītāji šādā situācijā savā starpā var vienoties, bet var arī nevienoties. Varbūt vienam var izdoties piesaistīt finansējumu, bet otram – nē. Līdz realizācijai vēl ir tāls ceļš ejams, līdz šis projekts iegūs reālas aprises, – skaidro Ilvars Pūpols.
Viņš stāsta, ka tuvākais uzņēmuma vēja parks, kas uzbūvēts un darbojas, atrodas uz dienvidiem no Rokišķiem ar turbīnām, kas ir 235 metrus augstas, un parkā izvietotas septiņas vai astoņas turbīnas. Savukārt Vīpē plānots uzstādīt aptuveni 25 turbīnas, kam līdz spārnu augstākajam punktam ir 250 metri. Turbīnas atradīsies 700 līdz 900 metru attālumā viena no otras, un, atbilstoši Latvijas likumdošanai, tās nevar būt tuvāk par 800 metriem līdz mājām.
Šī ir «PurpleGreen Solvin» iecerētā vēja parka izbūves teritorija. Gandrīz to visu ziemeļu puses daļā nu grib izmantot arī «European Energy.»
Atgādina, ka pašvaldības saņems kompensāciju
I. Pūpols atgādināja par likumdošanas ieceri par kompensācijām pašvaldībām un zemes īpašniekiem, kas būs jāmaksā vēja parku īpašniekiem. Tā gan vēl joprojām esot tikai koncepcija, jo normatīvais akts nav apstiprināts. Bet iecere esot tāda, ka vēja parka īpašniekam jāmaksā 2500 eiro par katru saražoto elektroenerģijas megavatu. Ja Vīpes projektā «European Energy» būšot 25 turbīnas, kas atbilst aptuveni 200 megavatiem, tad kopējais maksājums varētu būt pusmiljonu eiro gadā.
Ceturtdaļa miljona pašvaldībai un otra ceturtdaļa sadalītos uz mājsaimniecībām divu kilometru attālumā. Bet dalījumā mājsaimniecībām likumprojektā esot plānots saņemamais minimums un maksimums, tā ka tas nebūšot viennozīmīgs maksājums.
– Mūsu prakse, ja attīstām projektu kādā pašvaldībā, ir tāda, ka cenšamies iesaistīties vietējā dzīvē un atbalstīt vietējās kopienas. Tā, piemēram, Brazīlijā mēs attīstījām tradicionālo mežģīņu izgatavošanu, Polijas ciemā atbalstījām vasaras festivāla rīkošanu, bet Dānijā un Spānijā – bērnu futbola komandas. Ventspils novada Tārgales pagastā, kur top saules paneļu elektrostacija, atbalstām bērnu rokasbumbas komandu, – sacīja Ilvars Pūpols.
Būvēt varēs tas, kam pieder zeme vai ir vienošanās ar zemes īpašniekiem
Deputāti vaicāja, vai attīstītājus nemulsina tas, ka «European Energy», kam vēl nav izstrādāts IVN, ir sliktākā pozīcijā nekā «PurpleGreen Solwin», kam IVN jau tuvāk izstrādes beigām un jau ir notikusi ieceres pirmā sabiedriskā apspriešana? Kā tad esot, vai pašvaldības būvvaldei ir saistoši akceptēt būvniecības ieceri tam, kurš pirmais tiek galā ar IVN un saņem pozitīvu atzinumu? I. Pūpols sacīja, ka viņu projekta pirmā sabiedriskā apspriešana varētu būt nākamgad pavasarī. Taču, lai ietu uz būvvaldi un runātu par būvniecības uzsākšanu, attīstītājam jābūt īpašumā zemei, kur būvēs vēja parku, vai jāpanāk vienošanās ar zemes īpašniekiem par apbūves tiesībām. Teorētiski varot veidoties situācija, ka viens attīstītājs uz būvvaldi var aiziet ātrāk un realizēt savu projektu. No tāda viedokļa «European Energy» pozīcijas varbūt neesot tik izdevīgas, bet vēl jau esot jāvērtē arī finansiālie aspekti, kas atmaksāsies un kas nē.
Komitejas vadītājs Ainars Vasilis interesējās, kurā momentā pašvaldība vai tās būvvalde var runāt par prasībām ceļu pārbūvei vai atjaunošanai, ja pa tiem būs jāved milzu turbīnu detaļas un pārvietosies būvnieku transports? I. Pūpols sacīja, ka tas ir risināms projekta izstrādes gaitā, jo pašvaldības iesaiste ir nepieciešama, tā ka projekta saskaņojumā jānorāda, kā un ko plāno piegādāt, un projektētājiem jāparedz, vai visas noslodzes tiks izturētas, kuri ceļi un cik daudz ir jāpastiprina, un tajā brīdī pašvaldība iesaistās. Pēc IVN izstrādes, kad jau būs notikusi otrā sabiedriskā apspriešana, būšot daudz taustāmāk zināms, kur būs plānots uzstādīt turbīnas un atbilstoši kāda ceļu infrastruktūra var tikt veidota.
Foto: Vēja parku attīstībai Latvijā nav nemaz tik daudz piemērotu vietu, un uzņēmumi jau sāk konkurēt par teritorijām.
Uzziņai
- «European Energy» ir gatavs būvēt vēja parku arī Aizkraukles novadā. Vides pārraudzības valsts birojs 2024. gada 18. janvārī ir pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu ierosinātajai darbībai – vēja parka būvniecība Aizkraukles novada Aizkraukles un Kokneses pagastā, uzstādot ne vairāk kā 22 jaunākās paaudzes lielas jaudas vēja elektrostacijas.
- Uzņēmums «European Energy» dibināts 2004. gadā Dānijā. 2022. gada beigās «European Energy» darbinieku skaits sasniedza 550, un uzņēmums plāno paplašināties un paredz vēl palielināt darbinieku skaitu. Uzņēmumam ir 23 biroji 18 valstīs, un tas cenšas atvērt vietējos birojus tajos tirgos, kuros noris darbs ar būvniecības projektiem, kā arī jau esošo projektu ekspluatācija.
- Vides pārraudzības valsts birojs 2023. gada 27. novembrī ir pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu SIA «PurpleGreen Solwin» ierosinātajai darbībai – vēja elektrostaciju un tīklu būvniecībai Vīpes un Mežāres pagastā. 2024. gada 5. februārī Vīpē notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas iedzīvotāju sanāksme.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
Strāva
34 gadus atpakaļ, kad atguvām neatkarību, likumā bija teikts, ka zemi nepārdos ārzemniekiem. Gāja gadi, mainījās tikumi un likumi, un cik ha tad šodien pieder ārzemniekiem, a? Tagad ko ārzemnieki sagrib, to arī realizē mūsu valstī. Pat komuņagam spārni ies gar pašu pakaļu. Ietekmi uz vidi pētīs. Vai tad jau mav pieredzes gana pasaulē, kā ģeneratori ietekmē vidi? Pateiks, ka viss ir oki doki, bet patiesībs būs cita!
prusaks
Tā nu ir ēzeļa ķemmēšana.