Uzskata, ka mājai piesaistītā zemes gabala apkopšana ir pārāk dārga
ILZE BIČEVSKA

BD zvanīja kāda iedzīvotāja no daudzdzīvokļu mājas Celtnieku ielā 11A, Jēkabpilī. Viņu nepatīkami samulsinājusi viena ailīte ēkas apsaimniekotāja SIA «JK Namu pārvalde» sniegtajā dzīvojamās mājas uzturēšanas un 2023. gada apsaimniekošanas tāmē. Konkrēti – tāmes sadaļā «Izdevumi», kur rakstīts, ka par šai mājai piesaistītā zemes gabala apkopšanu 2023. gadā bijuši izdevumi 2 285,16 eiro apmērā. Kā rāda šī tāme, kopējā mājas Celtnieku ielā 11A (ar septiņpadsmit dzīvokļiem) apkopjamā platība ir 2 185,6 kvadrātmetri. 
 
Pakalpojums – dārgs, un tāmē nav atšifrēti paveiktie darbi
     – Protams, katrai daudzdzīvokļu mājai ir vajadzīga zeme ap to: iekšpagalmam, piebraucamajam ceļam u.tml. Bet mums pretī atrodas arī viens labi liels zāliena laukums, uz kura nav nekā cita kā vienīgi maza nojume veļas žāvēšanai. Starp citu, arī tai nesen tika nomainīts jumts par visnotaļ pieklājīgu summu – 1 279 eiro. Nez kādi darbi pagājušajā gadā ir veikti uz šā «mājai piesaistītā» zemes gabala? Zāles pļaušana? Vai varbūt tam klāt pielikta arī sētnieces, kura strādā pie mūsu mājas apkārtnes sakopšanas, alga? Tik un tā – vai tas nav par daudz, ņemot vērā reāli paveikto? Ja runājam par zāles pļaušanu pagājušajā vasarā, tad tas tika darīts divas reizes, kur vienu reizi zāli pļāva karstajā laikā, kad īsti nebija ko pļaut. Savukārt rudenī nabaga sētniece kritušās lapas burtiski plēsa laukā no sagulušā zāles klājuma, kas tomēr bija paspējis ataugt, bet tad gan vairs netika nopļauts. Man ir bijusi iespēja palūkoties līdzīgā tāmē, ko Jelgavā apsaimniekotājs sūta saviem klientiem. Tur konkrētā summa kārtīgi atšifrēta pa punktiem: tas padarīts, tas un tas. Te tikai milzu cipars papīros, bet realitātē – nekā ievērojama, – savu viedokli pauž iedzīvotāja.
    Viņa arī uzskata, ka šāda sistēma, ka zemes gabals vienkārši tiek «piesaistīts» konkrētas daudzdzīvokļu mājas zemes platībai, nav juridiski korekts, jo tā pašvaldība var «piesaistīt», cik vien vēlas teritorijas, un par tās uzturēšanu no mājas kopējā uzkrājuma iztērēt nesamērīgi daudz. 
     – Kāpēc iedzīvotājiem netika piedāvāts šo zemi privatizēt? Varbūt mēs  atrastu citu apsaimniekotāju, kura pakalpojumi nebūtu tik dārgi? – jautā iedzīvotāja. 
 
Namu pārvalde uzkopšanas izdevumus  sadala uz dzīvokļa kvadrātmetriem
     Piespiedu dalītais īpašums Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja tās bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Re­publikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves). Katrai mājai vēsturiski ir noteikts savs piesaistītais zemes gabals, un tā platības mēdz būt atšķirīgas, līdz ar to atšķiras arī piesaistīto gabalu uzkopšanas izdevumi, kas tiek sadalīti uz dzīvokļa kvadrātmetriem. 
     Piesaistīto zemes gabalu uzkopšanas darbi visām mājām ir līdzīgi. Tā ir krūmu griešana, zāles pļaušana, lapu un zaru izvešana, sniega tīrīšana (smiltis, sāls), koku zaru apzāģēšana, bīstamo koku apsekošana, nozāģēšana, to izvešana u.tml. darbi, kā arī sētnieka darbs.
     Pamatojoties uz likumu «Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana» (salīdzinoši jauns normatīvais akts pieņemts 2021. gadā, tā mērķis –  nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu ne­kustamo īpašumu. – Aut.),  mājas dzīvokļu īpašnieki var lemt par piesaistītā zemes gabala atsavināšanu (privatizēšanu) no Jēkabpils novada pašvaldības, ievērojot «Dzīvokļa īpašuma likuma» 19. panta noteikumus (konkrētais pants savukārt reglamentē dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises, sapulces izsludināšanas, protokolēšanas, balsošanas kārtību u.tml. – Aut.), kā arī ierosināt pārskatīt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, balstoties uz likumu «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» (šis likums ir spēkā jau kopš 1995. gada, un tā mērķis – noteikt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas kārtību, attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses. – Aut.).
 
Atsavināt varēs. Jāgaida, kad būs attiecīgais likums
    Palūdzām arī domes pārstāvju – konkrēti, Jēkabpils novada pašvaldības Teri­torijas plānošanas un īpašumu pārvaldīšanas nodaļas pārstāves, galvenās nekustamā īpašuma speciālistes Santas La­zares konsultāciju. 
     – Pagaidām no Jēkabpils daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju puses neesam jutuši in­teresi par šāda veida zemesgabalu atsavināšanas iespējām. Likumdevējs patlaban jau izdevis normatīvo aktu, uz kura pamata šādus ze­mes gabalus var atsavināt laukos. Pilsētās situācija ar zemes gabalu agrākajiem īpašniekiem ir komplicētāka. Cik zināms, top likuma nor­ma, kas palīdzēs sakārtot šos piespiedu dalītā īpašuma jautājumus arī pilsētā, bet, kad tas stāsies spēkā, vēl nav zināms. Jebkurā gadījumā arī jau patlaban mājas iedzīvotāji (kāds aktīvāks dzīvokļa īpašnieks vai to kopība) var interesēties par potenciālajām iespējām atsavināt šo mājai piesaistīto zemes gabalu. Ja tas patlaban pieder privātai personai, tad atsavināšana būs sarežģītāka, bet, ja tas pieder pašvaldībai, tad process būs vienkāršāks. Jebkurā gadījumā ir vajadzīgs sa­saukt mājas iedzīvotāju kopsapulci, pieņemt lēmumu, kopsapulces lēmums jāiesniedz pašvaldībā. Iesaku Celtnieku ielas 11A iedzīvotājiem turēt roku uz pulsa un sekot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos. Tāpat  vienmēr ir iespēja interesēties un konsultēties pašvaldībā, – skaidro Santa Lazare.
    Jāpiebilst, ka vietnē ka­dastrs.lv brīvi pieejamā informācija rāda, ka daudzdzīvokļu mājai Celtnieku ielā 11A  piesaistītais zemes ga­bals ir pašvaldībai piekritīgā zeme. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (7)

  1. Paviršība
    Paviršība
    pirms 2 mēnešiem

    Rakstā nav atbildēts uz iedzīvotājas jautājumu - kas konkrēti ir darīts, un cik izmaksā konkrētie pakalpojumi. Kopsumma ir tikai kopsumma!

    Atbildēt
  2. Pašiem jāmeklē atbilde
    Pašiem jāmeklē atbilde
    pirms 2 mēnešiem

    Pašiem iedzīvotājiem jāprasa rēķinu atšifrēšana. Nav ko te citiem uzkraut darīt viņu vietā!

  3. prusaks
    prusaks
    pirms 2 mēnešiem

    Nevis jāprasa, bet pamatīgi jāizlamā .

  4. Apsaimniekotājs
    Apsaimniekotājs
    pirms 2 mēnešiem

    Nesaprotu Jēkabpils Namu pārvaldes lepno atbildi par smiltīm un sāli ziemā. Par to vien, iedzīvotāji var vērsties ar pretenzijām par uzkrājumu izšķērdēšanu. Pilsētas saistošos noteikumos ir teikts par pieguļošo ietvju kaisīšanu ar smilts maisījumu, bet par to, ka Jēkabpils iedzīvotājiem jāpērk smilts maisījums par saviem līdzekļiem NEKUR NAV TEIKTS!

    Atbildēt
  5. prātnieks
    prātnieks
    pirms 2 mēnešiem

    Šos zemes gabalus ir jāizmanto lietderīgi t.i. jāstāda kartupeļi, jāsēj burkāni, galda bietes, viss būs apkopts un smuki izskatīsies, arī praktisks labums. Nu labi, priekš kapsvētkiem var kādu asteri vai dāliju sēt un stādīt.

    Atbildēt
  6. hihi
    hihi
    pirms 2 mēnešiem

    Tā taču skaitās zaļā zona , nevar tur neko darīt-būs sods.

    Atbildēt
  7. Fedja
    Fedja
    pirms 2 mēnešiem

    Var arī ierīkot tur kapsētas, jo oficiālajos kapos vietas sāk trūkt. Pievakarēs varēs rīkot svecīšu vakarus vai sātaniskus rituālus.

    Atbildēt

Pievienot komentāru