Valdības plānotais algu ierobežojums skar arī pašvaldības
INESE ZONE

Valdība atbalstījusi 2025. gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024. gada aktualizēto plānu šogad 31. jūlijā. Kopumā tas gan nozīmējot, ka algas darbiniekiem iesaldēs, bet atsevišķām grupām tās paredz palielināt, kā tas solīts iepriekš.
 
Skolotāju algu pieaugums «noēdīšot» noteikto algu fonda palielinājumu
   Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tajā skaitā pašvaldībām, un valsts un paš­valdību finansētām kapitālsabiedrībām. Pašvaldī­bām gan būs tiesības no­teikt izņēmumus, ja tiks pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos iz­ņēmumu. Valdība savukārt lemšot par izņēmumiem, piemēram, par Iekšlietu ministrijas darbinieku algu pielīdzināšanu Aiz­sar­dzības ministrijas atalgojumam. Valsts kancelejai uzdots pārskatīt un sagatavot priekšlikumus par ilgstoši vakanto  – vairāk par 12 mēnešiem – amata vietu samazināšanu, izņemot ilgstošā prombūtnē esošos.
Vaicāts par ierobežojumu ietekmi uz Jēkabpils novada pašvaldības iestādēm, domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis atbild, ka te neesot runa par pašvaldības kapitālsabiedrībām, jo pamata ierobežojumi attiecoties uz valsts kapitālsabiedrībām, un  esot arī cits priekšlikums no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ierobežot algas valsts kapitālsabiedrību valdēm. Tas, ko rosinot Finanšu ministrija, ir, lai pašvaldībās un valsts pārvaldē algu fonds nepalielinās vairāk kā par 2,6%. Tas nenozīmējot, ka paš­valdība nevar palielināt kādiem darbiniekiem al-gas. Var, bet ne kopējo algu fondu. Lai to panāktu, tad esot jādomā, kam ņemt nost vai kuru atlaist, lai kādam maksātu vairāk. 
     – Mums šobrīd ir svarīgi, lai mēs noturētu to līmeni, kas mums jau ir. Mēs pērn jau esam atteikušies no atvaļinājumu pabalstiem  un aizvietošanas piemaksām, kas skar algu budžetu. Šie bonusi, ja tā var teikt, ir iesaldēti. Bet algas cenšamies maksāt, nesamazinot apmēru un arī strādājam pilnu darba nedēļu – piecas dienas, nevis četras. Mēs ceram, ka pagaidām ar to tiekam galā. Tur nav problēmu. Problēma slēpjas tur, ka pedagogiem ar nākamo gadu ir jāceļ algas, kā to paredz likums, un tad mums jau tas vien dos vairāk nekā 2% algu fonda pieaugumu. Tātad pedagogu algas «noēd» visu pieļaujamo algu fonda palielinājumu, varbūt pat pārsniedz. Ministrija gan ļauj pašvaldībām pieņemt lē­mumu par algu palielinājumu ar skaidrojumu, kā­pēc tas darīts, – stāsta Raivis Ragainis.
 
Pierīgā un valsts sektorā algas jau sen esot lielas, citur algu iesaldēšana daudz sāpīgāka
    R. Ragainis piebilst, ka ir vēl citas lietas, ir Mi­nistru kabineta noteikumi, kas paredz, ka līdz 2027. gadam pašvaldībām ir jāsasniedz minimālās algu likmes darbiniekiem, kādas noteiktas konkrētām ama­tu saimēm. Piemēram, lai visā valstī  izpilddirektoriem un citiem speciālistiem būtu vienāda minimālā algas likme. 
    – Bet mēs līdz šim daudziem amatiem pat minimālo likmi neesam sasnieguši. Tā ir sasniegta vai nedaudz pārsniegta darbiniekiem, kas pēc amatu saimes saņem minimālo algu vai nedaudz virs tās, bet – jo augstākas raudzes speciālists, jo augstāk atalgota amatu saime, jo mēs esam tālāk pat no minimālā tur noteiktā atalgojuma, nemaz nerunājot par ko vairāk. Daudzas pašvaldības ir izstrādājušas pa gadiem algu paaugstinājuma grafiku, lai 2027. gadā pakāpeniski sasniegtu konkrētam amatam noteikto algas minimumu. Tagad valdība sola, ka šos nosacījumus mainīs, lai minimuma sasniegšana vairs nebūtu obligāta.  Bet tur atkal sākas nevienlīdzīga situācija. Pašvaldības, ku­rām bijis vairāk naudas, jau ir sasniegušas šos minimālos algu griestus, arī valsts institūcijas, piemēram, ministrijas. Bet jau kādu 50 kilometru attālumā no Rīgas tas vairs nav tik vienkārši, tur jau visām pašvaldībām ir ko cīnīties, lai tiktu līdz minimumam. Tā situācija nav vienlīdzīga. Arī domju priekšsēdētājiem atalgojuma koeficients ir palielināts, bet – jo tālāk no Rīgas, jo mazāk pašvaldību, kas to izmanto. Redzēs, kā valdība ar to visu izcīnīsies. Mēs, protams, arī esam par to, lai ir daudz maz vienāds un saprotams atalgojuma lī­menis katrai amatu saimei visās pašvaldībās, jo citādi iznāk tā, ka cīnāmies par darbiniekiem ar blakus novadiem. Un tādā nevienlīdzībā ir grūtāk piesaistīt speciālistus, – saka Raivis Ragainis. 
     Atbildot uz jautājumu, ko tad īsti pašvaldība nākamgad darīs ar algām, vai samazinās, viņš atbild, ka vēl jau grūti kaut ko konkrēti pateikt, jo nav skaidrs, ko tad galu galā ar valsts budžetu izlems. 
     – Jau 15. septembrī valsts budžets bija jānodod apspriešanai, lai 15. oktobrī to varētu pieņemt. Finanšu ministrija var teikt, ka tā būs, bet kalendārs rāda, ka to nepaspēs, atlikušas tikai dažas nedēļas. Visticamāk, būs sasteigta budžeta pieņemšana. Bet mūsu mērķis ir saglabāt esošās algas, lai nav jāsamazina darbinieku skaits, jo visi pienākumi pašvaldībai jau ir jāpilda, darbs jādara. Varbūt kādu štata vietu likvidēsim, bet, jā, kopumā viedoklis ir esošās algas saglabāt, – saka R. Ra­gainis. 
     Jāpiebilst, ka valdība arī nolēmusi, ka 2025. gadā netiek palielināts kopējais amata vietu skaits publiskajā sektorā, tajā  skaitā ierobežojums attiecināms uz valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kam finansējums tiek nodrošināts no valsts un pašvaldību budžetiem. Valdībai paliek tiesības lemt par izņēmumiem. Samazinājums neskartu Nacionālos bruņotos spēkus un neatkarīgās iestādes. Tiesa, neatkarīgās institūcijas tiks aicinātas sniegt priekšlikumus izdevumu samazināšanai.
    Tāpat valdība uzdevusi nozaru ministrijām pārskatīt valsts budžeta bāzēs 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam paredzēto finansējuma pieaugumu atsevišķiem pasākumiem, saglabājot turpmākajiem gadiem to 2024. gada lī­menī.
   Ministrijām uzdots iesniegt priekšlikumus Fi­nanšu ministrijā par iespējamo finansējuma samazinājumu 2025. gadam un turpmāk, kā arī uzdots turpināt diskusiju par izdevumu samazinājumu un ieņēmumu palielinājumu, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem. 
 
UZZIŅAI
  • 2023. gadā atalgojums publiskajā sektorā pieauga par 15,2% salīdzinājumā ar 2022. gadu, bet 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu – par 14,6%. Publiskā sektora atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums attieksies uz 290 000 publiskajā sektorā strādājošajiem.
  • Iekšlietu dienestos strādājošajiem algu pieaugums sagaidāms arī nākamajā gadā, neņemot vērā noteiktos algu pieauguma griestus. Vēl nav skaidrības par pedagogu algu palielināšanu – par to bažas pauž skolotāju arodbiedrība. Nosakot algu pieauguma griestus publiskajā sektorā, plāno ietaupīt 50 miljonus eiro.
  • Kopējie izdevumi  Jēkabpils novada 2024. gada budžetā bija plānoti 86 210 054 eiro apmērā. Lielākā daļa no tiem – 43% – ir  darbinieku atlīdzībai, tajā skaitā bija ietverts minimālās darba algas pieaugums no 620 uz 700 eiro no 1. janvāra, un darba samaksas pieaugums pedagogiem, arī no 1. janvāra. Finansējums izglītības iestāžu tehnisko darbinieku algu palielināšanai  darbiniekiem bija plānots no šī gada 1. marta.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. Skolotāja
    Skolotāja
    pirms 1 mēneša

    Nevis pedagogu algas "noēd" budžetu, bet jūsu resnvēderu lielās algas.

    Atbildēt
  2. bezpreģels!
    bezpreģels!
    pirms 1 mēneša

    Aizmirsi pateikt, ka neadekvāti lielās algas par bezdarbību nav vienīgais, ir vēl dārgā dienesta automašīnu uzturēšana plus superdārgā degviela ar kuru tiek katru dienu braukāts uz mājām un plus citi labumi, kur šie kungi braukā un ar ko cienājas pa iestādēm. Nu cari kas cari, ne tautas kalpi! Nu Eiropā, ne Anglijā šitāda zelta dzīve pašvaldības darbiniekiem kā Latvijā nu gan nav! Tāpēc naudas nepietiek pat pamatfunkciju veikšanai. Un kur vēl superdārgi apmaksātie pašvaldības objekti saviem deputatiem- uzņēmējiem. Kas to ir izskaitījis līdz?

  3. prusaks
    prusaks
    pirms 1 mēneša

    Jāpiesaista Petrova naudas koferi un tā lieta ies.

    Atbildēt
  4. Kurš man paskaidros
    Kurš man paskaidros
    pirms 1 mēneša

    Kāpēc Salas vidusskolā ar salīdzinoši maz bērniem ir uzpūsts direktora vietnieku štats, kuri saņe labu naudu un imitē aktīvu darbu? Terorizē pedagogus ar prasībām,kuras citās skolās neeksistē?

    Atbildēt
  5. sss
    sss
    pirms 1 mēneša

    Salas vidusskola jau sen vairs nav tā skola kas agrāk. Kvalitāte ir kritusies, skolē sēž tantes kam tā ir silta vietiņa un tik lien vienā vietā direktorei, kura lidinās pa mākoņiem

  6. Rūdis
    Rūdis
    pirms 1 mēneša

    Kāpēc ar dienesta mašīnam brauc pa veikaliem??

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru