Valsts kontrole (VK), veicot revīziju vairākās pašvaldībās, secinājusi, ka Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai tās lielākoties ieguldījušas ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte. Savukārt nepietiekamā sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem ir viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un neveicina privāto investīciju piesaisti reģionos.
Arī Jēkabpils novada un iepriekš Jēkabpils pilsētas pašvaldība uzņēmējdarbības atbalstam galvenokārt īstenoja ceļu un ielu pārbūves projektus, lai gan tapa arī ražotņu angāri Ķieģeļu ielā. VK secinājumus lūdzām komentēt Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini.
– VK vajadzētu vērsties pie ES prokuratūras, pie mūsu valsts kontrolējošajām institūcijām un pajautāt, kāpēc pašvaldības izvēlas šo ceļu. Jo par to, ko tās ir darījušas ar vēlmi attīstīt uzņēmējdarbību, Valmiera, Līvāni, Valka ir dabūjušas pamatīgi. Un ir informācija, ka šajos «vainīgo sarakstos» ir liela daļa vietvaru. Pašvaldības atbilstoši normatīvajiem ak-tiem, kādi tobrīd bija, darīja to, ko tās varēja darīt. Kā vēlāk izrādījās, tas nav pareizi darīts. Piemēram, mums, lai būvētu Ķieģeļu ielā 19 angāru ražotnei, vispirms vajadzēja atrast pretendentu, kas būtu gatavs tur attīstīt savu uzņēmējdarbību. Mēs atrodam metālapstrādes uzņēmumu, kas ir gatavs to darīt, un atbilstoši izbūvējam angāru ar stingrākām sijām un tamlīdzīgi. Bet vēlāk par telpām jārīko izsole, un to nosolīja cits pretendents, kas tagad tur ražo akustiskās sistēmas. Un izrādās, ja izsolē būtu piedalījies uzņēmējs, ar kuru runājām iepriekš, tad mēs tagad «sēdētu». Bet sākotnēji jau bija tieši šāds uzstādījums, ka pašvaldībām vispirms vajag atrast interesentu, kas uzbūvētajās telpās pēc tam darbosies. Lai mēs neieliktu finanses tur, kur pēc tam nav pretī ražotāja. Tāpēc šobrīd ir ļoti liela bremze uz tehnoloģiskajiem parkiem. Vienkārši tur viss ir apstājies, jo pašvaldības saprot: ja tu runā ar jebkuru uzņēmēju, tātad tu jau esi vainīgs, un tas neatbilst ES regulām. Kaut kur kaut kas ir nepareizi iztulkots, skaidrots, bet cieš pēc tam pašvaldības, kuras ir mēģinājušas likumīgi visu darīt. Rēzekne izdarīja citādi: viņi uztaisīja SPA kompleksu, neskatoties, vai par to kādam būs interese, jo vienkārši tā gribēja. Tagad jau bijušas astoņas izsoles, un neviens to nav paņēmis. Un ko tagad darīs? Turpretim infrastruktūra, kas ir publiski pieejama visiem – ceļi, ļoti labi iekļaujas atbalsta nosacījumos. Šādā gadījumā pašvaldībai ir vajadzīgs tikai saskaņojums no blakus esošajiem uzņēmumiem un viņiem ir jāizpilda kaut kādas noteiktas normas. (Agrāk tā bija darbavietu palielināšana, kas šobrīd mūsdienu apstākļos nemaz vairs nav tik viegli, jo neviens uzņēmums vairs nav efektīvs, ja palielina darbinieku skaitu. Gluži pretēji – pacelt algu līmeni ir efektivitāte un ieguldījums ražošanā.) Un tā pašvaldības izmanto šo variantu ar ceļiem, lai vismaz tā palīdzētu uzņēmējiem attīstīt ražošanu. Tāpēc es negribētu teikt, ka šajā gadījumā VK revīzijas secinājumi būtu vērā ņemami. Bet, protams, ceļi nedod tādu ieguvumu kā ražotņu telpu būvniecība, – tāds ir Raivja Ragaiņa komentārs.
VK gan arī secina, ka atbildība par tādu projektu īstenošanu, kas nav pietiekami veicinājuši uzņēmējdarbību un nav sekmējuši arī investīciju piesaisti pašvaldībās, faktiski ir visām iesaistītajām pusēm: pašvaldībām, plānošanas reģioniem, Reģionālās attīstības koordinācijas padomei, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. To apliecina revīzijā konstatētās neatbilstības attīstības plānošanas, finanšu vadības, projektu vadības, kā arī uzraudzības pār projektu īstenošanu procesos.
VK norāda arī uz to, ka projektu iznākuma rādītāji: «Jaunizveidoto darbavietu skaits» un «No projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos» ir apstiprināti kā sasniegti pirms projekta pieteikuma iesniegšanas CFLA un arī jau projekta īstenošanas laikā. Valsts kontroles ieskatā, šādos gadījumos apstiprinātie iznākuma rādītāji nav tiešā cēloņsakarībā ar projektā veiktajām aktivitātēm.
Valsts kontrole revīzijas ietvaros arī veica aprēķinus, lai noteiktu publisko investīciju ietekmi uz revidēto pašvaldību budžetiem, ar mērķi parādīt, kāda ir situācija 2024. gadā, un pievērst revidēto pašvaldību uzmanību tam, ka saņemto aizdevumu atmaksas laikā pastāv ticama varbūtība negatīvai bilancei, ja pašvaldības neveiks risku mazinošus pasākumus. Saskaņā ar Valsts kontroles aplēsēm atbilstoši pieejamajiem datiem revīzijas laikā revidētajās pašvaldībās pēc projekta īstenošanas ik gadu veidojas negatīva bilance – ar projektiem saistītie izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Tāpēc secināts, ka pašvaldībām ar lielāku atbildību ir jāizturas pret tām darbībām, kas ietekmē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, un pašvaldību koncentrēšanās uz publisko investīciju projektiem ir pamatota, lai attīstītu vietējo ekonomiku. Bet tieši tāpēc rūpīga stratēģiju izstrāde un vajadzību apzināšana ir būtiska, lai nodrošinātu šo projektu efektivitāti, neradot pārmērīgu slogu pašvaldības budžetam.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
Skatos
Tolka no ražotnēm, ja nav ceļu! Tika Rīgas kabinetos var izdomāt šitādu murgu, ka ceļus nevajag!
Malacis
Raivis visu pareizi un precīzi pateica!
Rezumē
Ka tas Raivis arī darītu, kā saka, būtu labi. Lauku ceļi šim neinteresē ne grama!
prusaks
Visi ceļi ir labojami un uzturami, gan jau katrā pagastā tas ir zināms. Ceļi vajadzīgi uz vietām, bet ne VK.