BD jau informēja par Valsts kontroles (VK) veikto revīziju «Vai atbildīgo institūciju veiktās darbības vispārējās izglītības iestāžu pedagogu ataudzes un noturības profesijā nodrošināšanai ir bijušas efektīvas», lai noteiktu cēloņus un rastu risinājumus pedagogu trūkumam vispārējā izglītībā. Viena no pašvaldībām, kuras skolu pārvaldību vērtēja Valsts kontrole, ir Jēkabpils novads. VK Jēkabpils novadu kritizē par skolu reformu, kas veikta «uz papīra», faktiski neko nemainot. Rezultātā lielāki kļuvuši izdevumi uz vienu skolēnu un nav iespējams palielināt pedagogu algas. Tāpat kritizēta mazo skolu finansēšana uz lielo skolu rēķina.
Pašvaldība skaidro: nav citu variantu, kā uz lielo skolu rēķina uzturēt mazās
VK secinājusi, ka Jēkabpils novadā uz lielo skolu finansējuma rēķina uztur mazās skolas, atņemot tām daļu valsts dotācijas, kas neļaujot palielināt pedagogu algas lielajās skolās. Turklāt šo situāciju arī veicinot neveiksmīgā skolu reorganizācija «uz papīra», kad mazās skolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu pārveido par lielāku skolu izglītības programmas īstenošanas vietām jeb filiālēm, bet realitātē nekas nemainās.
VK ieskatā, atalgojuma apmērs ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas var ietekmēt pedagoga vēlmi palikt šajā profesijā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2022. gadā ieviesa jaunu pedagogu algas aprēķina finansēšanas modeli «Skolēns pašvaldībā», tomēr, VK vērtējumā, šis modelis nenodrošina skaidru, caurskatāmu finansējuma aprēķinu un nav balstīts pedagogu darba un citu būtisku kritēriju izvērtējumā, jo skolēnu skaits arvien ir viens no pamatelementiem mērķdotācijas pedagogu darba samaksas aprēķinā. Un pašvaldības arī 2022. un 2023. gadā pārdalīja mērķdotāciju no izglītības iestādēm ar lielu izglītojamo skaitu (virs 600 izglītojamie) uz iestādēm ar mazāku skaitu (zem 45 izglītojamajiem), lai uzturētu mazās skolas vai to filiāles, tādējādi faktiski liedzot lielo skolu pedagogiem saņemt lielāku atlīdzību.
– Mums norāda, ka mēs tā kā paņemam naudu no lielākām skolām, bet Ministru kabineta noteikumi ļauj 2% tā dalīt, un to mēs arī darām, lai varētu nodrošināt pedagogu minimālo algu mazajām skolām, un tur nav variantu, – saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks.
Uz iebildi, ka tas kavē atalgojuma pieaugumu lielo skolu pedagogiem, A. Žuks atbild, ka runa ir par 2%, kas ir paņemti no Jēkabpils 3. un 2. vidusskolas.
– Mēs no pašvaldības šim mērķim 20 slodzes pedagogiem devām, tagad, kad Mežāres skola ir ciet, šādu atbalstu vajadzēs mazāk. Viesītē devām četras slodzes, tagad, kad Ritē filiāle ir ciet, Viesītes vidusskolai arī pietiks naudas, jo tur visu laiku pabalstīja Riti. Paskatīsimies uz 1. septembri, jo tagad grūti par to spriest. Pēc vecā modeļa tagad 12 slodzes vajadzētu piesponsorēt. Bet, ja runājam par 2. vidusskolu, tur 300 000 eiro vajadzētu klāt, lai tur saglabātu vidusskolas posmu, jo tur viss kritērijiem šajā posmā neatbilst, – skaidro Alfons Žuks.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis skaidro, ka vidusskola, sākumskola un pamatskola – tie ir dažādi posmi un tur ir dažādi nosacījumi. Bet tā ir, ka 2% dala citu skolu vajadzībām.
– Šajā gadījumā mēs, protams, ar visu to finansējumu, kas ienāk mūsu novadā, mēģinām uzturēt arī mazās skolas. Tas ir tikai normāli, jo attālumi, kur būtu jāved bērni, ir diezgan lieli. Ja paskatāmies Rubeņus, kur ceļu remonts šobrīd notiek, tur stunda līdz lielai skolai būtu ceļš. Dignāja – vienalga, vai ved uz Zasu vai Jēkabpili, tur ir daudz kilometru. Dunavā skola jau ir ciet. Ja no turienes neved uz Dignāju, tad ceļš būs vēl tālāks. Tāpēc mums mazās skolas ir jāuztur. Bet, ja runā par vidusskolām, ir tā, ka šobrīd valsts noteikumi pat nepieļauj, ka tām varētu būt pašvaldības piemaksa pastāvēšanai. Pamatskolām jā, vidusskolām – nē, – sacīja Raivis Ragainis, gan neatbildot tieši uz jautājumu par mazo skolu finansēšanu uz lielo rēķina un šīs darbības ietekmi uz pedagogu algām.
Pašvaldībām trūkst izpratnes par metodiskā atbalsta aktualitāti
Valsts kontrole vērtēja arī metodiskā atbalsta pieejamību pedagogiem un secināja, ka tā ir atkarīga no katras pašvaldības finansiālajām iespējām. VK secinājusi, ka ne tikai nav pietiekama metodiskā atbalsta pašvaldībās, iztrūkst metodiskās vadības arī valsts līmenī, un tikai 20% no vispārējās izglītības iestādēm ir nodarbināti izglītības metodiķi. Paš-valdībās nav vienotas izpratnes par šo atbalsta personu darba nozīmīgumu un vienotas pieejas viņu sniegtā atbalsta izmantošanā.
Par metodisko darbu un skolotāju profesionālās pilnveides iespējām kā ļoti svarīgu instrumentu mācību kvalitātes uzlabošanai vīzija ir jaunajai Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītājai Aijai Voitiškei, ko viņa arī minēja deputātiem, stājoties amatā. BD domes vadībai vaicāja, vai, pašvaldības ieskatā, metodisko atbalstu veicinās nupat veiktās štatu saraksta izmaiņas izglītības pārvaldē?
– Ir izveidots jauns amats – izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks. Viņš atbildēs par metodisko darbu un izglītības kvalitāti, izstrādās metodiskos norādījumus, kā celt kvalitāti. Un ir likvidētas trīs štata vietas, viena tukša – jurists, ko ilgi meklēja un neatrada, un šos pienākumus veiks pašvaldības juridiskā nodaļa. Un likvidēja arī vēl vienu vakanto tukšo vietu un veselības jautājumu koordinatora amatu. Tas jau no Jēkabpils pilsētas domes darbības laikiem bija izglītības pārvaldē, bet nodarbojās ne tikai ar bērnu peldēšanas apmācības organizēšanu, bet arī projektiem pieaugušajiem. Tāpēc arī šo amatu likvidēja, un šīs funkcijas uzņemsies sociālais dienests. Tāpat pārvaldes vadītājai palielināsim algu un skatīsimies, kā to palielināt pārējiem darbiniekiem, jo nav normāli, ja pedagogs skolā saņem vairāk nekā izglītības pārvaldes speciālisti, kas visu koordinē, kam jābūt augstas klases speciālistiem. Tagad būs konkurss uz izglītības pārvaldes vadītāja vietnieka amatu, un ceram, ka tam būs rezultāti un pārvaldē viss notiks, – tāds ir Alfona Žuka viedoklis par metodisko darbu.
Izvērtējot Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datus uz 2023. gada 31. decembri, redzams, ka metodiķi nodarbināti tikai 31 no 43 pašvaldībām, kopā tikai 119 no 584 vispārējās izglītības iestādēm. Izglītības metodiķiem noteikta gan ļoti atšķirīga algas likme par vienu pilnu slodzi, gan ļoti atšķirīga slodze. Vislielākās izglītības metodiķu darba slodzes Jēkabpils novadā ir valsts ģimnāzijā un vidusskolās, vismazākās – pamatskolās un sākumskolās.
Sociālais un emocionālais atbalsts
Izvērtējot pašvaldību noteiktās sociālās garantijas pedagogiem, secināts, ka atbalsta veidi un apjomi starp pašvaldībām ir pat ļoti atšķirīgi. Viens no sociālā atbalsta veidiem, kas, izglītības iestāžu vadītāju vērtējumā, ir kritiski svarīgs pedagogiem, ir veselības apdrošināšana. Tomēr tikai 20 no 43 pašvaldībām jeb 47% pedagogu ir pilnībā apmaksāta veselības apdrošināšana. Bet apdraudējums skolotāju veselībai ir salīdzinoši augsts. Uz to norādīja arī Covid-19 pandēmijas laika slimības izplatības rādītāji izglītības iestādēs. Tāpēc, VK vērtējumā, būtu nepieciešams noteikt un nodrošināt vismaz skaidru sociālā atbalsta minimumu visiem pedagogiem, kas varētu būt vienots. Par psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību pedagogiem liecina VK veiktās skolotāju aptaujas rezultāti – 85% respondentu norādīja, ka bieži izjūt paaugstinātu stresu, savukārt 41% respondentu norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā darbavietā ir saskārušies ar emocionālo vardarbību. Izvērtējot izlasē iekļauto pašvaldību sniegto informāciju par sociālajām garantijām, kuras tiek nodrošinātas, konstatēts, ka atbalsts un tā apmērs var būt ļoti atšķirīgs. Tā Jēkabpils novada pašvaldība un Salaspils novada pašvaldība veselības apdrošināšanu skolotājiem nodrošina, bet Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība un Saldus novada pašvaldība – nē. Ir arī citi bonusi: tā Saldus novada pašvaldības pedagogiem tiek nodrošināta peldbaseina apmeklēšana vienu reizi nedēļā bez maksas, savukārt Dobeles novada pašvaldībā skolotājiem pieejama sporta zāle, trenažieru zāles, peldbaseins vienu reizi nedēļā un tiek segti mācību izdevumi līdz 30% no gada mācību maksas, kā arī tiek segti optisko redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumi 150 eiro apmērā.
BD vaicāja, vai domes vadība saskata iespējas palielināt pedagogu sociālās garantijas?
– Mums tā doma ir, ka apmaksāts baseins un trenažieri nav sociālās garantijas. Bet mums ir citas iespējas. Pedagogu bērniem ir priekšrocība tikt uzņemtiem pirmsskolas iestādēs vai skolās, kur strādā viņu vecāki. Tad ir pabalsti par apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam 50% ap-mērā no mēnešalgas reizi gadā, ir pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa nāvi vienas minimālās mēneša darba algas apmērā un pabalsts pedagoga nāves gadījumā – pedagogam noteiktās mēneša algas apmērā. Ir veselības ap-drošināšana ar pedagoga līdzmaksājumu. Ir viena apmaksāta brīvdiena sakarā ar bērna skolas gaitu sākumu 1. līdz 4. klasē, trīs apmaksātas brīvdienas kāzu gadījumā, viena ap-maksāta brīvdiena pedagoga vai viņa bērna izlaiduma dienā. Dome arī nosaka pedagogu atbalstāmās specialitātes, un stipendija 300 eiro apmērā tiek piešķirta visu studiju laiku deviņus mēnešus kalendārajā gadā. Pašvaldība apmaksā skolu psihologiem supervīzijas un profesionālās kompetences seminārus pedagogiem, – uzskaita Alfons Žuks.
Skolas likvidēja «uz papīra»
VK revīzijā secināts, ka ir pašvaldības, kur izglītības iestāžu likvidācija notiek tikai «uz papīra», būtiski nemainot faktisko darba organizāciju, kas neatstāj pozitīvu ietekmi uz pedagogu darba slodzes vai darba algas pieaugumu, un joprojām liek mācību procesu organizēt apvienotajās klasēs, kas var ietekmēt mācību kvalitāti. Tas arī pieļauj neekonomisku pašvaldības budžeta izlietojumu skolu ēku uzturēšanai un nesekmē pedagogu darba sa-maksas pieaugumu. VK arī secinājusi, ka IZM veiktās darbības, izvērtējot un saskaņojot pašvaldību lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, nav jēgpilnas, jo IZM nav tiesību atsaukt vai mainīt pašvaldību jau pieņemtos lēmumus. IZM saskaņo visus lēmumus – arī tos, kuri nosaka izglītības iestādes likvidāciju tikai «uz papīra».
Valsts kontrole norāda uz Jēkabpils novada pašvaldības 2022. gada 28. aprīļa lēmumu par Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolas, Mežāres pamatskolas un Vīpes pamatskolas pievienošanu Sūnu pamatskolai. Lēmumā norādīts, ka, lai nodrošinātu pamatskolas un pirmsskolas grupu pieejamību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, skolēni turpinās mācīties līdzšinējās izglītības iestādes telpās, saglabājot līdzšinējās skolu piedāvātās mācību programmas un pedagogu darba vietas. VK atsaucas arī uz lēmumu par Variešu sā-kumskolu likvidēšanu no 01.09.2022. gada 1. septembra, to pievienojot Krustpils pamatskolai, taču arī saglabājot izglītības programmas īstenošanas vietas līdzšinējās izglītības iestādes ēkās. VK secina, ka rezultātā faktiski mācību process turpinās tāpat kā līdz likvidēšanai un tas faktiski nerada nekādu ieguvumu ne izglītojamajiem, ne pedagogiem, ne arī pašvaldībai. Pēc VIIS datiem un Sūnu pamatskolas un Krustpils pamatskolas direktoru sniegtās informācijas redzams, ka izglītojamo skaits pievienotajās izglītības programmu sniegšanas vietās ir samazinājies, kas ir veicinājis arī pedagogu un darba slodžu skaita samazinājumu. Vērtējot pašvaldības lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, konstatēts, ka pašvaldība nav vērtējusi ekonomiskumu, izglītības iestāžu un to klašu piepildījumu, pedagogu noslodzi un izglītības iestāžu attālumus. Revidenti, izvērtējot attālumus starp izglītības iestādēm, konstatēja, ka Sūnu pamatskola atrodas tikai 10 līdz 20 minūšu brauciena attālumā no tās izglītības programmu īstenošanas vietām, bet Krustpils pamatskolas – tikai deviņu minūšu brauciena attālumā no skolas Variešos, kas ir mazāks attālums un ceļā pavadāmais laiks, nekā norādīts OECD rekomendācijās. Analizējot «uz papīra» likvidēto izglītības iestāžu pedagogu turpmākās darba gaitas, konstatēts, ka likvidācija lielākajai daļai pedagogu faktiski nesniedza nekādu pozitīvu ietekmi, jo pēc tās darba slodze samazinās vai paliek nemainīga. Sūnu pamatskolas seši pedagogi apvieno darbu vairākās šīs skolas programmu īstenošanas vietās, divi no šiem pedagogiem strādā pat trīs vietās. No Krustpils pamatskolas Variešu filiāles astoņiem pedagogiem seši strādā arī Krustpils pamatskolā. Rezultātā 45 pedagogi turpina darbu Sūnu pamatskolas vai Krustpils pamatskolas filiālēs, deviņi pedagogi turpina darbu citās novada izglītības iestādēs, bet 10 pedagogi neturpina darbu profesijā. Izglītojamo un pedagogu (pilnu darba slodžu skaits) skaitliskā attiecība likvidētajās izglītības iestādēs un to filiālēs ir zema. 2023. gadā tie ir vidēji 7,75 izglītojamie uz vienu pedagogu. Savukārt izglītojamo un pedagogu (personu skaits) skaitliskā attiecība likvidētajās izglītības iestādēs un to filiālēs ir pat ļoti zema – 2023. gadā tie ir divi izglītojamie uz vienu pedagogu – Sūnu pamatskolas filiālēs Mežārē un Vīpē. Iepriekš minētais liecina, ka Jēkabpils novada pašvaldības īstenotās darbības, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, nav nodrošinājušas ne IZM noteikto izglītojamo un pedagogu skaita attiecību, ne OECD vidējo rādītāju, kā rezultātā izglītības iestāžu pedagogi strādā ar mazu darba slodzi un saņem zemu atalgojumu.
Arvien ir apvienotās klases, paši atzīst, ka ietaupījuma nav
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, gadījumos, kad izglītojamo skaits ir zemāks par 10 skolēniem klasē un bērni mācās apvienotajās klasēs, izglītības kvalitāte būtiski samazinās, pieaug uzvedības problēmu skaits, kā arī vecāko klašu izglītojamo mācību sasniegumi samazinās. Sūnu un Krustpils pamatskolas filiālēs arī pēc likvidācijas ir apvienotās klases, jo vairākās klasēs ir ļoti mazs izglītojamo skaits, kas rada risku izglītojamajiem neapgūt pietiekamā līmenī mācību vielu. Konstatēts, ka šāda situācija nebūtu izveidojusies, ja netiktu izveidotas filiāles, bet visiem izglītojamajiem būtu nodrošināta iespēja mācīties izglītības iestādē ar lielāku izglītojamo skaitu attiecīgajās klašu grupās, tad arī nebūtu jāapvieno klases.
Pēc Jēkabpils novada pašvaldības Valsts kontrolei sniegtās informācijas, finanšu līdzekļu ietaupījums pēc reorganizācijas neesot radies, reorganizēto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi nesamazinājās, jo tās saglabājās kā filiāles. Vienīgais finanšu ietaupījums Sūnu pamatskolai ir radies administrācijas algu fondā – 15 475 eiro gadā, jo samazinājās pedagoģiski administratīvās slodzes: pēc reorganizācijas ir viens direktors četru vietā. Krustpils pamatskolai finanšu ietaupījums arī radies administrācijas algu fondā – 10 396 eiro gadā, jo samazinājās pedagoģiski administratīvās slodzes.
Šis ietaupījums ir novirzīts pedagoģisko slodžu sabalansēšanai, kā arī direktoru un vietnieku algām. Intervijā ar Valsts kontroles revidentiem Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvji atzinuši, ka nav vērtējuši, cik izmaksā viens izglītojamais gan pašvaldībā kopumā, gan sadalījumā pa izglītības iestāžu izglītības programmu īstenošanas vietām, lai gan šis rādītājs ir atzīts par vienu no efektīvas vispārējās izglītības iestādes rādītājiem. Pēc Jēkabpils novada pašvaldības sniegtās informācijas, reorganizēto izglītības iestāžu faktiskie izdevumi 2023. gadā ir pieauguši par 6,51%. Pēc pašvaldības sniegtajiem datiem par izglītības iestāžu faktiskajiem izdevumiem, konstatēts, ka pašvaldība neuzskaita izdevumus sadalījumā pa izglītības iestāžu filiālēm. Taču redzams, ka kopumā izdevumi pieaug Sūnu pamatskolā un Krustpils pamatskolā, līdz ar to tie pieaug arī to filiālēs. Jēkabpils novada faktiskie izdevumi uz vienu izglītojamo 2022. gadā ir no 2 310 eiro līdz 8 603 eiro, bet 2023. gadā – no 2 904 eiro līdz 8 290 eiro.
VK secina, ka Jēkabpils novadā novērojama tendence: jo vairāk skolēnu iestādē, jo mazākas izmaksas uz vienu bērnu. Skolās, kur izglītojamo skaits ir ļoti mazs, salīdzinājumā ar citām novada izglītības iestādēm izmaksas uz vienu izglītojamo ir augstākas, piemēram, Dignājas pamatskolā, kurā 2023. gadā bija 44 izglītojamie, izmaksas uz vienu bērnu ir 2,5 reizes lielākas nekā Jēkabpils 2. vidusskolā, kurā ir 1 507 audzēkņi. Savukārt Sūnu pamatskolas filiālēs faktiskās izmaksas uz vienu izglītojamo līdz likvidācijai ir bijušas vienas no augstākajām, piemēram, Vīpes pamatskolai tās bijušas 7 208 eiro, Mežāres pamatskolai – 6 389 eiro, Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolai – 4 652 eiro. VK secina, ka ļoti līdzīgas izmaksas vai vēl augstākas ir arī pēc šo skolu pievienošanas Sūnu pamatskolai, jo faktiski mācību process tiek turpināts tāpat kā līdz likvidācijai.
Valsts kontrole secinājusi, ka faktiskās izmaksas uz vienu izglītojamo visaugstākās ir bijušas Vīpes pamatskolā - 7208 eiro.
Variešu skolā faktiski mācību process turpinās kā līdz likvidēšanai, un tas nerada nekādus ieguvumus ne bērniem, ne pedagogiem, ne pašvaldībai.
Skolu likteni izšķiršot valsts finansējuma apmērs: mazajām skolām ir izredzes palikt, vidusskolām – nē
Alfons Žuks VK secinājumus daudz nekomentē, jo pašvaldībai esot pašai sava nostāja, kā tā skatās uz skolu tīklu, un tā arī darot. Turklāt tagad parādoties informācija par jauniem kritērijiem klašu piepildījumam ar mazāku bērnu skaitu.
– Un tagad divas izglītības programmu īstenošanas vietas Mežārē un Ritē ar 1. jūliju ir slēgtas. Mežārē paliek pirmsskola, un tas ir arī valsts uzstādījums, ka bērnudārzam ir jābūt tuvāk dzīvesvietai, un tāpat arī Ritē paliks pirmsskolas izglītības iestāde. Šobrīd paliek Vīpē un Atašienē Sūnu pamatskolas izglītības programmu sniegšanas vietas, un tāpat arī Krustpils pamatskolai Variešos. Tātad arvien ir trīs tādas vietas. Runājot par jauno skolu reformas modeli, tagad pamatskolā klasē varēs būt arī pieci bērni, un līdz ar to no 1. līdz 9. klasei šajā posmā tas būtiski maina situāciju. Ja agrāk vajadzēja būt 10 bērniem klasē, tad tagad pieciem, un pieci reiz deviņi, tas ir 45 bērni pamatskolā, un tad tā pati Dignājas un Rubeņu pamatskola atbilst kritērijiem. Varētu būt problēmas ar Atašieni un Vīpi, kur bērnu tomēr mazāk, jo apvienotās klases nevar būt, – sacīja Alfons Žuks.
Uz BD jautājumu, vai VK rekomendācijas tiks ievērotas, turpmāk plānojot skolu reorganizāciju, A. Žuks un R. Ragainis atbild, ka pirmkārt viss būs atkarīgs no valsts finansējuma.
– 9. klasei finansējums no valsts ir proporcionāli izglītojamo skaitam, pārējo finansējuma daļu var dot pašvaldība no sava budžeta, ja skolu grib saglabāt. Bet vidusskolas posmā ir nulle. Ja skolā nav atbilstoša skolēnu skaita, tad valsts vispār neko nedod. Ja pašvaldība skolu grib saglabāt, tad tai viss jādod pašai, un mums uz šo mirkli tikai Jēkabpils Valsts ģimnāzija ir vienīgā, kas atbilst skolēnu skaita kritērijam, – saka Alfons Žuks.
– Viss ir atkarīgs no valsts finansējuma iespējām skolām, ko tad galu galā nolems. Tāpēc viņi šobrīd strādā ar pašvaldībām, lai mēs paši to izdarītu. Mēs visu laiku skatāmies līdzi un domājam, ko darīt. Šogad bija 120 gadi Rubeņu skolai, 165 – Dignājas un 120 gadi – Atašienes skolai, Vīpē ir sena skola. Tās ir skolas ar savu vēsturi un iestrādēm. Jā, tur bērnu nav daudz, bet pašvaldībai šobrīd pateikt, ka ar autobusu visus izvadāt būtu vienkāršāk un labāk, nav garantijas. Ja viņi visi būtu tikai uz skolu un no skolas vedami, bet viņus jau uz skolu vāc. Tā ir nopietna problēma, lai bērni nebūtu tik ilgi ceļā līdz skolai. Ar vidusskolām tas būs cits jautājums. Mēs neskrienam pa priekšu ratiem, bet domāsim, tiklīdz valsts galīgi apstiprinās šos kritērijus, jo tie noteikumi visu laiku mainās. Ja šobrīd runā par pieciem, tad iepriekš tie bija 10 bērni klasē. Tās ir būtiskas izmaiņas. Tāpēc vispirms ir jāsagaida galīgie noteikumi, ar kādiem valsts finansēs skolas, un, kad pašvaldība redzēs, cik tad ir jāpiemaksā, lai skolas varētu pastāvēt, varam skatīties, kā mēs to visu saregulējam. Par vidusskolām ir visstingrākais uzstādījums no valsts, un par tām tad arī būs mūsu vissmagākais lēmums, un tur to vairāk jutīs, – secina Raivis Ragainis.
Par vidusskolām A. Žuks skaidro, ka redzēs, kas 1. septembrī būs ar 2. vidusskolas vidusskolas posmu. Ir pirmais gads, kad vidusskolu beidz tie, kas skolā mācījās pirms apvienošanas.
– Ar šo 1. septembri tad arī redzēsim, kāda nākotne būs 2. vidusskolai. Ja 1. klasē būs ap 40 bērniem, tad jā, tad viņi varēs mācīties vidusskolā, bet, ja kādi 10, 15 vai 20 bērni, tad viņi nav spējīgi vidusskolu pavilkt. Tāpat arī Salā, kur šogad vidusskolu beidza trīs audzēkņi, ir svarīgi, cik tur būs bērnu. Par Viesītes vidusskolu bija runa, ka tai dos pieejamības skolas statusu, jo slēdz Neretas vidusskolu, tad ir citi kritēriji. Aknīstes vidusskolai ir acīmredzamas problēmas. Jēkabpils 3. vidusskola ir uz robežas, tur kādu 10 bērnu pietrūkst līdz kritērijam. Redzēs, kas būs 1. septembrī un ko lems valsts. To kritēriju ar pieciem bērniem klasē pamatskolā piedāvā tikai no 2025. gada 1. septembra, uz nākamo mācību gadu tas vēl neattieksies. Un tas ir piedāvājums, vēl nav galīgais lēmums. Kad darbu 12. augustā sāks izglītības pārvaldes jaunā vadītāja, par to visu varēs runāt, – arī A. Žuks ir nogaidošā pozīcijā.
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta " Soli solī ar laiku" publikāciju saturu atbild " Brīvā Daugava"
.png)
Ko teikt?
Šī sasaukuma vadība ir absolūti nepiemērota mūsdienu uzdevumu un problēmu risināšanā( pareizāk teikt, nerisināšanā). Kad palasa šo rakstu, tad tā vien liekas, ka novadu vada palīgskolas līmeņa cilvēki.
Fakts
Pēdējie 3 vārdi ir precīzi. Ko var gribēt, ja domi vada izbijis autosacīkšu tiesnesis ar saviem korišiem - spekulantiem, blēžiem un vienkārši aunapierēm...
Melo,dome melo,melo
Ir veselības apdrošināšana?? Jā,pērc par 300 euro gadā un Tev būs. Pašam jāmaksā. Un nestāstiet par to 0.līmeni,kas par velti- tur neko nevar izmantot,kas ikdienā aktuāls. Miglas pūšana acīs.
Jurists
Ja juristam alga ir kā Rīgā apkopējai,tad kādu juristu meklēja? Teātris,ne Izglītības pārvalde. Tur nav augstas klases speciālistu,kamēr būs tāda attieksme pret darbiniekiem
prusaks
Izdevumi uz vienu izglītojamo ir atkarīgi arī no mācību programmas, un, spriežot pēc haotiskajām formulām uz fotobildes fonā, tās nav vienkāršas a+b = x .
juris
Izskatās ka ar skolām āžuks izdarīs to pašu ko ar maizes kombinātu!
vecāks
Skolas apvienoja, bet izdevumi lielāki, kur ekonomija. Stiebriņa salika savus radus ar lielām algām, bet bērniem pulciņus nogrieza, jo nav naudas.