18. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits darba vizītē apmeklēja Jēkabpili un Jēkabpils novadu, pārrunājot arī aktuālos jautājumus saistībā ar siltumapgādes un elektroenerģijas situāciju novadā. Vizīti Valsts prezidents sāka ar tikšanos novada domē, kur kopā ar domes vadību un deputātiem pārrunāja reģionālās reformas ieviešanas gaitu un novada pieredzi, kā arī diskutēja par aktuālajiem jautājumiem ekonomikā.
Novada domes pārstāvji informēja prezidentu, ka ar struktūrfondu palīdzību plānots realizēt projektu, lai pārietu no gāzes uz šķeldas apkuri, samazinot gāzes patēriņu par 90% nākamajā apkures sezonā, jo šobrīd novadā ir vieni no augstākajiem tarifiem valstī. Tāpat pašvaldības vadība pastāstīja, ka šobrīd ir saņēmusi vairāk nekā 3000 kompensāciju pieteikumu rēķinu samaksai par siltumu un elektrību.
Valsts prezidents pārrunāja arī administratīvi teritoriālo reformu Jēkabpils novadā, apvienojot piecus novadus un Jēkabpils pilsētu, kas pēc reformas ieguvusi valstspilsētas statusu. Novada domes pārstāvji norādīja, ka reforma sniegusi labāku finansiālo kapacitāti, īpaši lauku teritorijām, tādējādi nodrošinot lielāka mēroga attīstības plānošanu. Kā lielāko izaicinājumu novadā minēja dažādos infrastruktūras attīstības līmeņus plašajā teritorijā.
Sarunas laikā tika diskutēts par pašvaldības attiecībām ar valsti. Šajā jautājumā novada domes deputāti norādīja uz iepirkumu procedūru, kas šobrīd ir smagnēja un lēna, tādējādi apgrūtinot pašvaldības darbu ārkārtas situācijās, piemēram, energoresursu cenu kāpuma ietekmē. Valsts prezidents norādīja, ka topošās koalīcijas sarunās birokrātijas mazināšana iepirkumu procesā ir viens no centrālajiem uzdevumiem nākamajai valdībai.
Tika apspriests arī pilsētā sasāpējušais jautājums par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas renovācijas darbiem. Runājot par kopējo skolu tīkla attīstību, Valsts prezidents atzinīgi novērtēja to, ka visās Jēkabpils novada skolās bērni jau apgūst valsts aizsardzības mācību.
Darba vizītes pirmajā daļā Valsts prezidents apmeklēja arī vietējos uzņēmumus – durvju ražotāju «Brodoor» un akustisko paneļu, skandu un skaļruņu ražotāju «Aija Audio», kas ir kāpinājis ražošanas jaudas un paplašinājis uzņēmuma darbību, nostiprinot pozīcijas nišas tirgū. E. Levits devās arī uz vienu no lielākajiem Jēkabpils uzņēmumiem un reģiona darba devējiem – pilna cikla būvniecības uzņēmumu «Jēkabpils PMK», kas inovatīvu, energoefektīvu būvmateriālu izstrādē sadarbojas ar Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāti.
Vizītes laikā Valsts prezidents Egils Levits Krustpils kultūras centrā aizvadīja debašu cikla «#Satversmei100: vērtības nākotnei» piekto diskusiju.
Jaunieši Valsts prezidentam pauda savu redzējumu, kā izpaužas iedzīvotāju iesaiste valsts dzīvē, proti, caur pilsonisko un ekonomisko aktivitāti, darbu sabiedrības labā, nevalstiskajā sektorā un valsts pārvaldē, ieguldījumu iekļaujošākas Latvijas sabiedrības veidošanā. «Latvijas rītdienu veidojam visi kopā kā vienota sabiedrība. Esmu par vienlīdzīgu un taisnīgu Latviju,» teica Diāna Zālīte no Zasas vidusskolas 12. klases.
Diskutējot par jauno kompetenču izglītības sistēmu, jaunieši izteica kritiku, ka netika iesaistīti procesā, netika uzklausītas viņu vajadzības. Valsts prezidents uzsvēra, ka demokrātiskā valstī katrs drīkst izteikt savas domas neatkarīgi no vecuma. Tāpat Valsts prezidents teica, ka nevajag baidīties no kritikas; personībai ir jābūt stiprai un jāpastāv par savu viedokli, tomēr ir jāprot ne tikai spītīgi aizstāvēt savu ideju, bet arī ieklausīties otra argumentos un reizēm atzīt otra idejas pārākumu.
Anna Politkovskaja no starptautiskās vidusskolas «Ekziperī» uzsvēra, ka Latvijas nākotne ir skaidra un prognozējama, ja cilvēki rūpēsies ne tikai par savu labumu, bet arī par sabiedrības kopējo labumu. Valsts prezidents piekrita, uzsverot, ka rūpes par citu sabiedrības locekļu labumu ir demokrātiskas valsts pilsoņa ideāls un pienākums. «Solidaritāte ar sabiedrību ir demokrātiskas valsts pamatprincips, un kopējs labums beigu beigās nāk par labu visiem,» teica E. Levits.
Uzklausot jauniešu pārdomas par identitāti un piederību – kā tā rodas un vai to var uzspiest «no augšas», Valsts prezidents norādīja, ka ikviena valsts balstās uz konkrētu nāciju, piemēram, Latvija ir latviešu valsts, taču ir cilvēki, kuri sevi identificē vēl šaurāk – latgaļi, sēļi, vidzemnieki, malēnieši u. tml. «Piederība šaurākai vai plašākai grupai ir pakļauta brīvai izvēlei, taču nācijas pastāvēšanai ir svarīgi, ka latvieši jūt savu identitāti un piederību Latvijai. Cilvēks var sevī attīstīt vairākas identitātes, piemēram, vienlaikus latgalisko, latvisko, eiropeisko. Dažādās piederības bagātina cilvēka personību.»
Diskusijā izskanēja pārdomas arī par ļoti praktiskiem jautājumiem – tādiem kā rūpes par klimatu, atkritumu šķirošana, nodokļu maksāšana, balsošana vēlēšanās no 16 gadu vecuma u. c.
Ar Valsts prezidentu debatēja Undīne Marija Voino no Salas vidusskolas 11. klases, Daniela Čamane no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11. klases, Rolands Lauska no Līvānu 1. vidusskolas 11. klases, Anete Gogule no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 9. klases, Anna Politkovskaja no starptautiskās vidusskolas «Ekziperī», Nelli Morozova no starptautiskās vidusskolas «Ekziperī» un Diāna Zālīte no Zasas vidusskolas 12. klases.
Fredis
Redzēju, redzēju.
jānis
skaisti palasīt par lielajiem infrastruktūras projektiem, bet no Rubeņiem nevar pa bezceļu aizbraukt un paskatīties reformas ieguvumus Jēkabpilī, nevaram saprast arī, kur ir tie ieguvumi lauku teritorijās, samazināts darbinieku skaits, augstākas īres maksas, sliktāki ceļi
Fakts
Satikās divi pridurki - apgraizītais un ragainais