Valsts prezidents: plūdu aizsarginfrastruktūras stiprināšanai birokrātiskie šķēršļi ir jāliek malā
Sagatavoja J. Apīnis

 Valsts prezidents Egils Levits aizvadītajā sestdienā  apmeklēja Pļaviņas un Jēkabpili, pārrunājot situāciju ziemas plūdu seku un potenciālo turpmāko krīžu novēršanā un investīciju nepieciešamību vides infrastruktūrā līdz  oktobrim un ilgtermiņā. Tāpat liels uzsvars sarunā tika likts uz krīzes vadības pieredzi, ko Jēkabpils novads var sniegt nacionālās civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā.
      Darba vizītes mērķis bija  klātienē iepazīties ar esošo situāciju. Jēkabpils novada pašvaldībā E. Levits tikās ar novada civilās aizsardzības komisijas, iestāžu un dažādu dienestu pārstāvjiem, kā arī uzņēmējiem, ar kuriem tika pārrunāts steidzami nepieciešamais ieguldījums pilsētas infrastruktūras stiprināšanā pret plūdiem. Tāpat sarunās tika pievērsta uzmanība jautājumiem par paš­valdību civilās aizsardzības spējām un nacionāla līmeņa krīžu vadību.
    Valsts prezidents sarunā apspriešanai izvirzīja vairākus prioritāros jautājumus: kas aktuālajā ziemas plūdu krīzes novēršanā vēl jādara līdz pavasarim, ņemot vērā, ka bīstamība joprojām saglabājas? Kādi ieguldījumi nepieciešami vides infrastruktūras stiprināšanā līdz nākamajai ziemai un ilgtermiņā, lai situācija neatkārtotos nākamajos gados? Kas jāuzlabo vietējā un nacionālajā civilās aizsardzības sistēmā, balstoties uz Jēkabpils aktuālo pieredzi?
     Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ra­gainis pēc sarunām ar Valsts prezidentu uzsvēra:
«Situācija ar plūdiem Jēkabpilī janvāra vidū bija ārkārtēja.  Šodien vērsām Valsts prezidenta uzmanību uz to, ka steidzamākais darbs ir aizsargdambja stiprināšana un pārbūve. Šobrīd akūtākais ir dambja stiprināšana līdz pavasara paliem, un jau secīgi nākamais uz­devums ir pārbūvēt dambi līdz šī gada rudens peri­odam. Juridiskie aspekti, laik­ietilpīgās un sarežģītās iepirkumu procedūras mums šobrīd traucē operatīvi rīkoties, tādēļ arī Valsts prezidentam akcentējām šī jautājuma risināšanu steidzamības kārtā. Lai mēs varētu pagūt veikt akūti nepieciešamos darbus, mums ir vajadzīgs cits regulējums un valsts finansējums. 
 Šobrīd mēs nevaram atļauties izpildīt noteiktos iepirkumu termiņus, tādēļ mums ir vajadzīgs  steidzams risinājums.»
      Tikšanās laikā Valsts prezidents Egils Levits piekrita, ka šajā situācijā būtu jāmaina tiesiskais regulējums: «Biro­krātiskie šķēršļi ir jāliek malā. Šajā brīdī ir jādara viss iespējamais, lai darbi tiktu paveikti. Šo jautājumu pārrunāšu gan ar Ministru prezidentu, gan ar iekšlietu un vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministriem. Jāpanāk, ka infrastruktūras stiprināšanas darbi tiktu veikti laikus, un ar attiecīgo finansējumu – valdībai ir jāpalīdz pašvaldībai.»
     Prezidents arī uzsvēra, ka Jēkabpils pieredze rāda –vietēja mēroga krīzes ir jārisina vietējai pašvaldībai, jo tā vislabāk zina, kas ir jādara. Savukārt valsts dienestiem ir  jānāk palīgā, kā vien tas ir nepieciešams. E. Levits norādīja, ka šāds princips būtu jāiestrādā arī nacionālajā krīzes vadības sistēmā.
Darba vizītes turpinājumā Valsts prezidents kopā ar novada domes priekšsēdētāju un atbildīgajiem dienestu pārstāvjiem, kā arī uzņēmējiem devās apskatīt plūdu skartās teritorijas un to radītās sekas aizsargdambja posmā no Viestura ielas līdz Strūves parkam. 
     Darba vizītes noslēgumā Valsts prezidents E. Levits sacīja: «Es vēlos pateikties Jēkabpils novada domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim un viņa komandai par operatīvo un ļoti efektīvo rīcību. Tas bija izcili koordinēts darbs kopā ar pašvaldības un valsts drošības dienestiem, iestādēm, uzņēmējiem un sabiedrību. Paldies domei, pašvaldības darbiniekiem, glābējiem, zemessargiem, uzņēmējiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Šajā situācijā es redzēju arī lielu iedzīvotāju iesaisti un saliedētību seku novēršanā».
    Savukārt Pļaviņās Valsts prezidents sarunā ar Aiz­kraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu un Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītāju Andri Ambaini pārrunāja, kā Pļaviņas ir sagatavojušās potenciālajai plūdu krīzei – kādas norādes  sniegtas iedzīvotājiem, kāda ir sadarbība ar dienestiem un plāns potenciālajai krīzes situācijai. Tāpat tika pieminēts Pļaviņu HES iespaids un rīcība plūdu situācijā. 23. janvārī  Valsts prezidents ap­meklēja arī Pļaviņu HES.
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Fredis
    Fredis
    pirms 1 gada

    Paši vien jau radīja tos šķēršļus, zināja taču , ka birokrāti vairojās kā amēbas daloties.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru