VARAM ministre Inga Bērziņa tiekas ar reģionālo mediju pārstāvjiem
INESES ZONE

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministre Inga Bērziņa, tiekoties ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, informēja par VARAM aktualitātēm trīs jomās, kas ir VARAM pārraudzībā:  valsts digitālā attīstība, reģionu un pašvaldību līdzsvarota attīstība un dabas kapitāla un ilgtspējīga vides ekosistēmu pārvaldība un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. 
 
Klientu apkalpošanas centriem jābūt katrā pagastā 
       – Par digitālo attīstību droši vien esat dzirdējuši daudz diskusiju, kas tur labs, kas slikts. Man gribētos uzsvērt, ka mēs bieži nenovērtējam to, kas Latvijā ir izdarīts, un, manā ieskatā, Latvija digitālajā jomā ir izdarījusi daudz, arī salīdzinoši ar citām ES valstīm. Protams, nenoliedzami, ir bijušas kļūdas, un varbūt tās programmas, kas ir izraisījušas diskusijas vai jautājumus, tie procesi parasti pie mums izskan skaļāk, bet mēs mazāk runājam par to labo, kas ir izdarīts. Viena no labajām lietām, ko gribu uzsvērt, ir valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizācija, kur Latvija ir viena no ES vadošajām valstīm. Ir tādi ES desmitgades digitalizācijas mērķi, par ko tiek veikts monitorings, un tas ļauj vērtēt, kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Un tieši valsts pakalpojumu digitalizācijā Latvija ir viena no vadošajām, bet mēs atpaliekam ar iedzīvotāju digitālajām prasmēm. Kas attiecas uz valsts pārvaldes pakalpojumiem un arī kopumā, tāds ļoti augsts novērtējums bija mūsu stratēģiskā partnera –  Vācijas –  uzaicinājums visām trim Baltijas valstīm strādāt pie kopēja stratēģiskā dokumenta digitālajā jomā, kas noteiktu ES virzību uz nākamajiem pieciem gadiem. Un šajā  sakarā pērn gada beigās Lietuva, Latvija, Igaunija un Vācija ir nodibinājušas inovāciju klubu, kur pamatā ir liels mūsu digitālās jomas speciālistu darbs. Mēs arī plānojam, kā kopumā radīt to pārliecību arī mūsu sabiedrībā, ka digitālā joma salīdzinoši ar kaimiņvalstīm Latvijā ir spēcīga. Varbūt Igaunijā ir tikai nedaudz labāk, bet Latvija ir uzreiz nākamā aiz Igaunijas. Tā ka Igaunija nav Latvijai ļoti tālu priekšā, viņi tikai ir mācējuši par to labāk pastāstīt, –  sacīja Inga Bērziņa.
    Atbildot uz jautājumu, ko tieši ir plānots darīt šogad, I. Bērziņa minēja valsts digitālās aģentūras izveidi, kas tiks veidota nevis kā jauna aģentūra, bet uz valsts Reģionālās attīstības aģentūras bāzes. Tā tiks reorganizēta, noņemot da­žas funkcijas un uzsvaru liekot uz digitālo jomu, veidojot spēcīgu valsts kompetences centru. Tāpat pašvaldību procesu un pakalpojumu digitālā pārvalde būs akt­āla, un tam būs pieejams arī ES finansējums. Tur esot plānota dažādu programmu no­drošinājumu izstrāde, kas padarīs šos pakalpojumus cilvēkiem ērtāk pieejamus. Tad arī ērti un efektīvi tiks organizēti valsts pakalpojumu dati. – Tāds zināmākais portāls, kur var saņem valsts pakalpojumus, ir «Latvi­ja.lv». Arī par to ir ļoti daudz diskusiju no viedokļa, ka tas ir ļoti labs portāls, līdz viedoklim, ka tas nekam neder. Parasti es saku tiem, kas apgalvo, ka tas ir nederīgs, vai jūs esat ar šo portālu strādājuši? Un tad tā atbilde ir pavisam cita, jo tas, kas ir izdarīts un saprogrammēts, ir ļoti labs. Tur, kur ir problēmas, tas ir ar interfeisu jeb ārējo izskatu. Ir pieejami daudzi saprogrammētie pakalpojumi, bet lietotājam nav viegli tos atrast, un vizuāli «Latvija.lv» varbūt pirmajā mirklī nav tik draudzīgs portāls. Bet pārveidot pieejamību cilvēkiem, lai ir ērtāk, ir vieglāk nekā izstrādāt programmas, un pie tā šobrīd tiek strādāts. Tam ir arī ES fondu nauda paredzēta, un es ceru, ka «Latvija.lv» arī vizuāli kļūs pievilcīgāks. Bet kopumā valsts pārvaldes pakalpojumi ir pieejami ļoti daudz. Kaut vai viens piemērs –  Latvijā ar notāru var sazināties attālināti. Ja mēs par to runājām Vācijā, tad viņiem līdz tam vēl ir gaismas gadi. Vēl ir plānots atbalsts valsts digitālo pakalpojumu sa­ņemšanai reģionos. Tas ir valsts vienotais pašvaldības pakalpojumu centru tīkls. Šobrīd valstī ir 169 centri. Plānots, ka šogad taps vēl 50, bet kopā pāri 500. Idejiski ir paredzēts, ka tie ir katrā pagastā, lai cilvēki, kuriem nav digitālo prasmju vai ierīču, var tur aiziet vai piezvanīt un saņemt pakalpojumu. Mūsu ieskatā, tas ir ļoti vajadzīgs, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazinājumu un pašvaldību tendenci mazināt pagastu pārvalžu skaitu un tās apvienot. Tad vēl jo vairāk šo apkalpošanas centru nozīme pieaug. Mūsu ieskatā, tie varētu tikt veidoti bibliotēkās, kā daudzviet tas jau ir izveidots, un tur varētu būt arī papildu finansējums no valsts puses par šo pakalpojumu sniegšanu, –  informēja Inga Bērziņa. Reģionālo mediju pārstāvji minēja, ka ir pašvaldības, kur bibliotēkas ir pirmais, no kā atsakās, aizver. Pašval­dībās vērojama tendence samazināt slodzi bibliotēku darbiniekiem, un viens no taupīšanas veidiem ir slēgt bibliotēkas ar attaisnojumu, ka tur jau lasītāji nenāk. Vai VARAM šajā situācijā redz ceļu, kā piespiest pašvaldības saglabāt bibliotēkas? 
    I. Bērziņa skaidroja, ka pašvaldības ir autonomas savu funkciju izpildē, un valsts iejaukšanās tiešā pašvaldību darbā ir iespējama tikai atsevišķos gadījumos, un bibliotēku pieejamības nodrošināšana ir pašvaldību atbildība. Tas, ko VARAM no savas puses varot darīt un dara, ir aicināt pašvaldības izvērtēt, lai katrā pagastā šis klientu apkalpošanas centrs būtu. Tā var būt bibliotēka, bet tikpat labi arī cita pašvaldības struktūrvienība pagasta centrā. I. Bērziņa arī minēja, ka bibliotēkas pavisam nevar slēgt, bet atzina, ka tad, ja pašvaldība apzināti neveido klientu apkalpošanas centrus, VARAM iespējas to ietekmēt ir ierobežotas. Taču pašvaldībai esot pienākums nodrošināt iedzīvotājiem šo pakalpojumu pieejamību, tomēr pašvaldība varot vērtēt, cik bieži un kur pakalpojumam jābūt nodrošinātam. 
    – Ja ir tā, ka kāda pašvaldība nestrādā ar iedzīvotājiem un neņem vērā viņu intereses, tad ir pašvaldību vēlēšanas, kur iedzīvotāji var paust savu viedokli. Citu instrumentu jau īsti nav, –  sacīja ministre.
  
Visu rakstu lasiet BD 23. janvāra numurā

iesaki šo rakstu:

Komentāri (5)

  1. Vīpiete
    Vīpiete
    pirms 4 mēnešiem

    Runājot par ilgtspējīgu vides ekosistēmas pārvaldību, jautājums būtu par atkritumu poligonu Dziļā vāda. Kad vienreiz tur sāks šķirot atkritumus dabā,nevis uz papīra? Neatšķirotā biomasa tiek apglabāta,kā rezultātā katastrofāli ir cēlies infiltranta līmenis un zampa no atkritumiem plūst upītē un tālāk uz Daugavu,visa zeme ir piesātināta ar infiltrantu. Atbildīgās institūcijas,tajā skaitā akcionāri: Jēkabpils ,Aizkraukles,Madonas pašvaldības,Valsts vides dienests un protams uzņēmuma vadība uz šo visu noraugās ar rozā brillēm. Lai gan būvējot poligonu tika solīts,ka tas būs ekoloģiski drošs. Cik vērti ir šie solījumi? Kāda jēga iedzīvotājiem šķirot pārtikas atkritumus ,ja tie poligonā tiek apglabāti kopējā kalnā?

    Atbildēt
  2. Fakts
    Fakts
    pirms 4 mēnešiem

    Šo valsti un ne tikai vada slaisti, idioti un lielummānijas pārņemti šizofrēniķi.

  3. lūk tā
    lūk tā
    pirms 4 mēnešiem

    Tas būtu labs jautājums VARAM ministrei Ingai Bērziņai, kas lepnā pozā redzama bildē pie raksta. Vispārinot jau katrs prot runāt , bet atbildēt konkrēti un konkrētu jautājumu tā varēšana izpaliek.

  4. Fakts
    Fakts
    pirms 4 mēnešiem

    Jāsaprot viens. Visi šie ministri, deputāti un pārējie pasaku tēli ir amatos, lai ar muldēšanu un darbības imitāciju maksimāli ilgi noturētos siltajā vietā un uzlabotu SAVU (ne tautas) labklājību.

  5. no laukiem
    no laukiem
    pirms 4 mēnešiem

    Lietuvā jau gandrīz visu brīvvalsts laiku ir lielie novadi un tagad tur lauksaimnieki protestēs nevien par lauksaimniecības jautājumiem,bet uzsver arī lielo attīstības atšķirību starp laukiem un pilsētām. Mums jau tuvākajā nākotnē sagaida tas pats.Tagadējā novada vadība kā prioritāti visur virza Jēkabpils,Viesītes un Aknīstes attīstību, un ja vēl kāds no tās pilsētas ir lielā amatā,tad tur nav nekādu jautājumu,kur nauda nonāks un kam tiks maize ar sviestu,bet pārējiem tikai griezīs,samazinās,noņems,atņems,likvidēs.Nu jau laukos ekskluzīvas iestādes skaitās aptiekas,pasts,skolas,ģimenes ārsti.Drīz jau nebūs kam aizgriezt skābekli,jo jaunie cilvēki visi būs aizmukuši labākajā gadījumā uz pierīgu,bet sliktākajā- uz ārzemēm..:DDDDDDPar kādu līdzsvarotu attīstību ministre runā ? Laikam vispār nezina kas tas par zvēru ir.Laukos jau neko nevajag,bet laucinieku nauda gan patīk.DDDDD

    Atbildēt

Pievienot komentāru