Variešos uz tikšanos ar Jēkabpils novada domes vadību bija ieradušies ap trim desmitiem iedzīvotāju. Bija arī pa kādam no Kūku un Krustpils pagasta. Novada domi pārstāvēja priekšsēdētājs Raivis Ragainis un viņa vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars un vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Vanags. Tikšanās noslēgumā R. Ragainis atzina, ka variešnieki ar uzdotajiem jautājumiem likuši viņam krietni iesvīst.
Dzīvokli var iegūt tikai izsolē
Klātesošie nemaz negribēja dzirdēt sagatavotās atbildes uz domei iepriekš iesūtītajiem jautājumiem un uzreiz ķērās pie sev aktuālām tēmām. Pirmā no tām – kas būs ar dzīvokļu atpirkšanu? Pirms novadu apvienošanas šis process esot bremzēts un dažs pat sniedzis dokumentus trīs reizes. R. Ragainis skaidroja, ka droši var ierosināt jebkura dzīvokļa atsavināšanu.
– Dzīvoklis tiek novērtēts un laists izsolē. Likums nosaka, ka dzīvoklis ir pašvaldības, tātad valsts īpašums, tas jums ir iedots kaut kādā brīdī, lai atrisinātu jūsu dzīvokļa problēmu. Ja tagad gribat iegūt šo dzīvokli īpašumā, jāvēršas pašvaldībā ar lūgumu izsolīt šo dzīvokli. Kurš to nosolīs, to noteiks izsole, un pašvaldība nevar garantēt, ka tas būs pašreizējais dzīvokļa īrnieks. Citādāk pie pašvaldības mantas nevar tikt kā tikai izsolē. Izņēmums ir tie, kuriem ir īres līgums līdz 2001. gadam. Šie īrnieki var pretendēt uz šo dzīvokli par kadastrālo vērtību. Pašvaldība ir ieinteresēta, lai dzīvokļi būtu privātās rokās, bet process ir precīzi juridiski atrunāts. Gribu cerēt, ka dzīvokļa novērtētāji neskatās, ko īrnieks ir ieguldījis tajā, bet vairāk uz vietu, māju un pārējo dzīvokļu cenu. Pašreiz šis jautājums ir smags – man katrā iedzīvotāju pieņemšanā trīs ceturtdaļas no visiem jautājumiem ir par dzīvokļiem. Cilvēki kaut kādā laika periodā ir saņēmuši atbalstu no pašvaldības dzīvokļu fonda. Šobrīd viņi vairs neatbilst prasībām, lai saņemtu šo atbalstu, un viņiem pēc būtības īres līgums būtu jāuzteic. Tur ir vēl daudz nianšu, ar kurām jātiek galā. Šodien pat papildinājām saistošos noteikumus ar dažiem punktiem, lai tikai mēs varētu vēl piedāvāt daļai šo cilvēku, kuri dzīvo pašvaldības dzīvokļos, turpināt tur dzīvot. Bet, ja ir vēlēšanās iegādāties īrēto dzīvokli, droši vērsieties, un mēs skatīsimies, kā ātrāk veikt šo izsoli, bet, vēlreiz atkārtoju, garantēt, ka tieši jūs būsiet izsoles uzvarētājs, pašvaldība nevar, – skaidroja domes priekšsēdētājs.
Koki un latvāņi, kas traucē dzīvot
Visbiežāk par papeļu pūku radīto netīrību sūdzas pilsētu iedzīvotāji. Izrādās, tās traucē arī Variešu ciema iedzīvotājus. Ka problēma nav izdomāta, ir acīm redzams – apkārt tautas namam, kurā notika tikšanās, griezās baltu pūku virpuļi. Sanākušie sūkstījās, ka bērni tās mēdzot aizdedzināt, un tas var izraisīt ugunsnelaimi. R. Ragainis zināja stāstīt, ka savulaik papeles stādītas vairāku iemeslu dēļ – tās labi absorbē lietus ūdeņus, ir ātraudzīgas un lapotne saražo daudz skābekļa. Tās tikušas stādītas ar domu, ka kādā brīdī tās tiks nomainītas ar citām sugām. Tagad, lai nozāģētu koku, jāprasa atļauja koku komisijai. Turklāt ir prasība, ka, ja tiek nozāģēts koks, kaut kur jāiestāda jauns kociņš. Klātesošais pagasta pārvaldnieks Andris Naidovskis bilda, ka papeles pie tautas nama tiks nozāģētas, jo tajā vietā tiek projektēts auto stāvlaukums. Klātesošie gan uzstāja, ka jālikvidē ne tikai šīs, bet visas papeles, un izteica gatavību savākt iedzīvotāju parakstus. R. Ragainis šādu iniciatīvu novērtēja kā pareizu.
– Dodiet tikai ierosinājumus, un mēs tos izskatīsim un mēģināsim šo problēmu risināt koku komisijā. Bet vienlaikus jādomā, ko un kur stādīsim vietā, – rezumēja domes priekšsēdētājs. Šķiet, visprātīgākais tomēr būtu savākt iedzīvotāju parakstus un iesniegt domē, citādi problēma var tikt veiksmīgi aizmirsta domes garajos gaiteņos.
Tāpat raizes Variešu iedzīvotājiem, izrādās, sagādā latvāņi, kas bieži ir ieperinājušies tieši privātīpašumos, kuru saimnieki nespēj ar tiem cīnīties.
Uz jautājumu, vai novads kaut kā ar šo invazīvo sugu cīnīsies, R. Ragainis uzsvēra, ka privātos īpašumos noteikti nē, jo tā būtu valsts mantas izšķērdēšana. Jēkabpilī katru gadu tika piešķirta nauda latvāņu apkarošanai Madonas ielas rajonā. Iznīdēti tie nav, bet vismaz nav gājuši plašumā. Pagaidām par cīņu ar latvāņiem visā novada teritorijā neesot nopietni domāts. Privātīpašniekiem tomēr pašiem jāmeklē kaut kādi risinājumi, kaut vai zemi iznomājot tiem, kas to var sakopt. Aivars Vanags zināja stāstīt, ka visefektīvāk pret latvāņiem cīnās aitas.
Visu rakstu lasiet Brīvās Daugavas 15. jūlija numurā
Latvānis
Latvāņus nedrīkst dot nevienam lopiņam! Kas tas vanags galīgi jau ku ku???
Vispār jau
Latvāņus ieveda no Vatostānas tieši kā lopbarības kultūru. Padomju prātvēderiem tā šķita laba doma.
pātaga
Ko var ņemties. Vislabākais pretlīdzeklis latvāņiem ir NaCl , t.i. vāramās sāls koncentrēts šķīdums. Pats tiku galā gada laikā ik pa laikam aplaistot, bet platība bija liela, izlietoju ap 50kg sāls. Sāls ko kaisīt uz ceļiem ziemā ir, bet vasarā ceļmalas nokaisīt nevar. Pašu neizdarība.