Vēja parki atsevišķās teritorijās var negatīvi ietekmēt  valsts aizsardzības spējas
INESE ZONE

Projektu virzītāju interese par apjomīgu vēja parku būvniecību Latvijā, arī Jēkabpils novadā, mo­dinājusi sabiedrības interesi par šo tēmu. Ir iedzīvotāji, kas kategoriski ie­bilst pret to izbūvi, jo saskata draudus dabai un savai veselībai. Ir tādi, kas atbalsta ceļu uz energoneatkarību, bet, protams, vēja turbīnas gribētu redzēt pēc iespējas tālāk no sava īpašuma. Tagad Aizsardzības ministrija (AM)  publiskojusi paziņojumu, ka valsts aizsardzības un drošības interesēs ir noteikt 50 km platu teritoriju no Krievijas un Balt­krievijas robežām, kurā vēja parku attīstība līdz 2027. gada beigām nav pieļaujama. 
    Lai atvieglotu ar vēja parku būvniecību saistīto saskaņošanas procesu, AM ir izstrādājusi Latvijas teritorijas karti, kas iedalīta trīs sektoros: teritorijā, kur vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma, un ne­pieciešams tikai Aizsar­dzī­bas ministrijas saskaņojums; zonā, kur vēja parku būvniecība ir izvērtējama, taču uzņēmējam būs jārēķinās ar kompensējošiem risinājumiem, piemēram, jaunu radaru iegādi; zonā, kur vēja parku būvniecība nav iespējama, jo tā būtiski traucē valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. AM norāda, ka tajā pašā  laikā būtiskākais apsvērums atļauju izsniegšanai ir nevis kartē iezīmētais krāsu sektoru sadalījums, bet gan NBS atzinums, it īpaši tajās situācijās, kad vēja parks plānots sektoru pierobežu teritorijās. Tādē­jādi ir iespējama arī situācija, kurā bez kompensējošo risinājumu piemērošanas var attīstīt vēja parku arī dzeltenajā sektorā.
 
Vēja turbīnas ietekmē rodas «aklās zonas», kurās radari nespēj īstenot savas funkcijas
    Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu «Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām». Ziņojumā skaidrots, ka vēja turbīnām ir negatīva ietekme uz gaisa un jūras telpas novērošanas spējām, jo tās rada fizisku aizēnojumu navigācijas tehnisko līdzekļu – radaru –  sensoriem. Radaru sensori nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, nodrošinot gaisa un jūras novērošanu, ja to darbības teritorijā ir izvietotas vēja turbīnas. Turklāt vēja turbīnām ir tieša ietekme arī uz izlūkošanas spējām. Ņemot vērā straujo intereses pieaugumu par vēja parku attīstību, Aiz­sardzības ministrija no vēja parku attīstītājiem pēdējā gada laikā ir saņēmusi izvērtēšanai pieprasījumus par vairāk nekā 1 200 vēja turbīnu izvietojumu. Taču pat pāris simtu turbīnu izvietojums Latvijas teritorijā, jo īpaši austrumu pierobežā, atsevišķos rietumu piekrastes un Latvijas centrālajos apgabalos radītu būtisku paredzamo negatīvo ietekmi Nacionālo bruņoto spēku spējām veikt gaisa telpas novērošanu un kontroli, kā arī agro brīdināšanu militāra apdraudējuma gadījumā. AM uzsver, ka, ņemot vērā Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvietojumu salīdzinoši nelielā attālumā no Latvijas robežām, ir būtiski atzīmēt, ka agrās brīdināšanas spēja – sensoru optimāla un netraucēta darbība – ir viens no valsts aizsardzības pamatelementiem. Tāpēc tieši ģeogrāfiskā novietojuma dēļ iespējas salāgot aizsardzības un enerģētikas intereses Latvijā būtiski atšķirsies no, piemēram, Dānijas vai Lielbritānijas, kur varētu piemērot citus principus un termiņus enerģētikas un aizsardzības nozares interešu salāgošanā. AM arī uzsver, ka Latvijas gaisa telpas novērošana un uzraudzība netiek veikta atrauti no Latvijas starptautiskajām saistībām NATO. Nacionālo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas tehniskie lī­dzekļi ir saslēgti vienotā tīklā un ir daļa no NATO vienotās gaisa telpas novērošanas sistēmas, kas nodrošina gaisa telpas novērošanu visās NATO dalībvalstīs. Lat­vija nodrošina NATO ārējo robežu novērošanu un uzraudzību.
 
Rosina mainīt normatīvo regulējumu
    AM informē, ka vēja parku attīstītājiem ir publiski pieejama informācija par teritorijām, kurās vēja parku attīstības potenciāls ir minimāls. Tomēr parku attīstītāji ne vienmēr šo publiski pieejamo informāciju ņemot vērā un mēdz iesniegt pieteikumus vēja parku būvniecībai aizsargjoslu teritorijā. Vēl viens faktors, kas raksturo nepieciešamību precizēt aizsargjoslu platumu, esot vēja turbīnu tehnoloģiskā attīstība, kā rezultātā iespējams izbūvēt augstākas vēja turbīnas ar platākām rotoru lāpstiņām, tādējādi arī ar lielāku potenciālo negatīvo ietekmi uz radariem. Tāpēc līdzšinējie aizsargjoslu ierobežojumi laika gaitā būs jāpārskata. AM izvērtē pilnīgi visu plānoto vēja parku attīstības projektus un sniedz par tiem atzinumu, kas rada papildu slodzi. Ja 2022. gada otrajā pusē no vēja parku attīstītājiem tika saņemti 11, tad 2023. gadā jau vairāk nekā 80 iesniegumi. 
AM ir sagatavojusi priekšlikumus, kā paplašināt teritorijas vēja parku izbūvei valstij un privātajam sektoram ekonomiski izdevīgākā veidā, kompensējot NBS nepieciešamās spējas no­teikto uzdevumu izpildei. AM rekomendē veikt grozījumus likumā «Par aviāciju», nosakot iespēju AM un vēja parka attīstītājam savstarpēji vienoties par kompensējoša risinājuma piemērošanu, lai pieļautu objektu būvniecību, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 metri vai vairāk, vienlaikus nodrošinot analoģisku kārtību kompensējošā risinājuma piemērošanai arī ārpus, piemēram, radaru aizsargjoslām. Šādi likuma grozījumi būtiski palielinātu to teritoriju skaitu, kurās būtu iespējama vēja parku attīstība.
 
Kompensējošie risinājumi ir dārgi
    Tomēr AM uzskata, ka ir nepieciešams identificēt, cik daudz kompensējošo radaru valsts var atļauties uzturēt, ņemot vērā tālās darbības gaisa telpas novērošanas radara augstās izmaksas, kas ir ap 50 miljoniem eiro. Kā arī papildu izmaksas zemes iegādei, infrastruktūras izbūvei, personāla un radara uzturēšanas izdevumus.
    AM norāda, ka katrai individuālajai situācijai piemērojamo kompensējošo risinājumu izvēlas nevis atkarībā no vēja parka attīstītāja vēlmēm un izvērtējot lētāko pieejamo risinājumu, bet gan nodrošinot valsts aiz­sardzības radaru tīkla darbību operacionālā līmenī un nepieļaujot noteiktu radaru mērījumu degradāciju. Svarīgi arī salāgot vēja parka būvniecības procesu ar kompensējošā risinājuma ieviešanas procesu, jo situ­ācija, kad vēja parka negatīvo ietekmi uz radaru darbību nemazina kāds kompensējošs risinājums, nav pieļaujama. 
    Lai paplašinātu tās zo­nas, kurās vēja parku būvniecība ir pieļaujama, AM piedāvā izveidot starpinstitūciju darba grupu, kur vadošo lomu koordinācijas procesā varētu uzņemties Klimata un enerģētikas mi­nistrija. Darba grupā tiktu iesaistīti arī pārstāvji no Ekonomikas, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrijas, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, citām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Tas ļautu izvairīties no procesa, kurā vairākkārt tiek izvērtēti individuāli iesniegumi par dažādu nozaru ierobežojumiem. 
   Citu valstu pieredze liecinot, ka enerģētikas un aizsardzības nozares interešu salāgošana ir iespējama, taču tā prasa lielus finanšu  ieguldījumus. AM skaidro, ka, piemēram, Lietuvā ap valsts aizsardzības navigācijas tehniskajiem līdzekļiem ir noteikta 50 km plaša aizsarg­josla, savukārt Igaunijā jau kopš 2016. gada pastāv starpinstitūciju grupa, kas izveido vēja parku attīstības zonējuma kartes un lemj gan par vēja parku, gan valsts aizsardzības radaru izvietošanu un attīstību. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 1 nedēļas

    Vēja parki ir tikai ķēmošanās tāpat kā sen atpakaļ ar mazajiem HES. Tak vajag vispirms tikt galā ar saražoto strāvu . atslēgt un neatdot to Krievijai pa lēto, bet pretī saņemt divas reizes dārgāku. Tas ir viens. Otrs ir AES būvniecība, vai nu kopā ar igauņiem vai pašiem savu.

    Atbildēt
  2. Fakts
    Fakts
    pirms 1 nedēļas

    Latvijā neko grandiozu uzcelt nav iespējams, jo visu apēd otkati un badīgie politikāņi.

  3. prusaks
    prusaks
    pirms 1 nedēļas

    Tie vēja parki tādam pasākumam jau būtu ideāli, tāpēc stumj to projektu.

  4. pravietis Voldemārs
    pravietis Voldemārs
    pirms 1 nedēļas

    Tikai Petrovs ar naudas koferiem spēs glābt Jēkabpili no iznīcības un atjaunot iedzīvotāju labklājību.

    Atbildēt

Pievienot komentāru