Latvijas Banka sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas bibliotēku  aicina ikvienu interesentu apskatīt ceļojošo izstādi «No Ventspils līdz Valkai. Latvijas Banka novados (1922–1940)».  Tā veltīta Latvijas Bankas simtgadei, kas būs 1. no­vembrī, bet dažādi jubilejai veltīti pasākumi notiek jau visu gadu. Ekspozīcija izvietota vēsturiskajā bankas ēkā Andreja Pormaļa ielā 11, kas tagad ir paš­valdības īpašums. Pieda­loties bankas vadības pārstāvjiem, to atklāja pagājušonedēļ.

   Izrādās, jaunās valsts galvenā finanšu iestāde ir izveidota tikai 1922. gadā, četrus gadus pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas. Par bankas izveides apstākļiem, darbību starpkaru periodā, Latvijas Bankas atjaunošanu 90. gados, tās mūsdienu izaicinājumiem un to, kā un kāpēc radās šī izstāde, tās atklāšanā stāstīja Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis. Šis ir īpašs gads Latvijas Bankai, savā simtgadē tā atskatās gan pagātnes veikumā, gan iezīmē nākotnes izaicinājumus. Atjaunotās valsts laikā ir izveidota institūcija, kas ir neatkarīga, kompetenta, ar ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos, tādējādi nodrošinot pamatu ilgt­spējīgai valsts attīstībai. 

   «Pašlaik mēs darām daudzas lietas vairāk nekā tuvākie kaimiņi, sākot ar ierastajiem centrālās bankas uzdevumiem, vienlaikus kļūdami par reģionālo skaidrās naudas norēķinu centru Baltijā, būdami arī par vienu no maksājumu sistēmas vaļiem Baltijas mērogā. Pašlaik galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk ierobežot inflāciju, to mēs arī darām. Bet ilgtermiņā raugoties, mērķis ir digitālais eiro. Mums jāiet līdzi laikam. Pētīsim, skatīsimies, darīsim visu iespējamo, lai mums vienmēr būtu izvēles iespējas – gan izvēlēties skaidro naudu, gan veikt maksājumu bezskaidrā naudā, gan iepazīt digitālo eiro», teica prezidenta vietnieks M. Kālis un pauda prieku, ka izstādi varēja izvietot vēsturiskā vietā, telpās ar saglabāto oriģinālo bankas interjeru, kāds tika izveidots 30. gadu sākumā, tās Jēkabpils nodaļai sākot darbu jaunuzceltajā ēkā.

    Plašāku ieskatu Latvijas Bankas izveidē pirms simts gadiem un Jēkabpils nodaļas darbībā sniedza izstādes kuratore Sandra Vīgante un viņas kolēģe Ineta Lipša. Latvijas Bankas stāsts aizsākās 1922. gadā, un tās darbība aptvēra visu tolaik jaunās valsts teritoriju, pakāpeniski izveidojot 47 nodaļas. Izstāde stāsta gan par vietām un ēkām, gan notikumiem un personībām, kam bijusi nozīmīga loma Lat­vijas Bankas, t. sk. Jēkabpils nodaļas, darbībā no 1922. gada līdz 1940. gadam. Bankas vēsture redzama gan senās fotogrāfijās ar vēsturiskiem namiem, gan mūsdienu fotouzņēmumos, kas rāda laika gaitā notikušās pārmaiņas. Tāpat iespēju robežās atspoguļoti daudzu izcilu bankas darbinieku (nodaļu vadītāju) dzīvesstāsti. To skaitā minams Jēkab­pils nodaļas vadītājs Fricis Skujskubris – izcila personība, kuras devums mūsdienās ir pilnīgi aizmirsts.

   Atklājot izstādi Jēkabpilī, tās veidotāja Sandra Vī-gante vairāk pieskārās arī vietējās nodaļas vēsturei. Kopš 20. gadu sākuma bankas nodaļa atradās ne gluži piemērotās telpās – vēsturiskajā Jēkaba krogā, kas celts vēl Kurzemes hercogistes laikā (toreiz atradās Lielajā ielā 95, tagad – Bīvības iela 169/171). Kā stāstīja S. Vī­gante, Latvijas Bankas no­daļas pēc to funkcijām sa-vulaik bija iedalītas 3 kategorijās, un Jēkabpils nodaļa bija trešajā, zemākajā. Praktiski tas nozīmē, ka te nevarēja noformēt un sa­ņemt kredītus, kas īpaši bija nepieciešami jaunās valsts uzņēmējiem. Noformēt kredītu bija jādodas uz Dau-gav­pili vai Rīgu. Latvijas Ban­ka 20. gados no Jē­kab-pils bieži saņēma iesniegumus un lūgumus šo situ­āciju mainīt, jo nodaļa apkalpoja plašu un biezi apdzīvotu teritoriju, kurā bija ap 70 000 iedzīvotāju – Jē­kab-pils ar apkārtnes pagasti, Krustpils, Pļaviņas, Līvāni, Viesīte, Nereta u.c. Par šo problēmu tolaik daudz rakstīja arī prese. Tā laikrakstā «Pēdējā Brīdī» 1929. gada 6. jūnijā lasāms: «Jau 1924. gadā Jēkabpils tirgotāji griezās pie Latvijas Bankas ar kolektīvu lūgumu atvērt Jēkabpils nodaļā diskont­operācijas, jo to trūkums apgrūtina vietējos rūpniekus, tirgotājus u. c.. Šogad Latvijas tirgotāju savienības Jēkabpils nodaļa atkal griezās pie Latvijas Bankas valdes ar augšminēto lūgumu, bet saņēma atbildi, ka neesot iespējams nodaļas operācijas paplašināt telpu trūkuma dēļ». Pēc tam šajā gadā ar līdzīgu prasību bankā bija vērsušās vēl 13 saimnieciskās organizācijas, kā rezultātā Latvijas Bankas vadība nolēma būvēt savus namus Jēkabpilī, Kuldīgā, Cēsīs un Alūksnē. Jaunā ēka Jēkabpilī, Smilšu (tagad A. Pormaļa ielā) tika uzbūvēta, un bankas nodaļa darbu tajā sāka 1931. gadā. Diem­žēl jēkabpiliešu cerības nepiepildījās. Pasaules ekonomiskā krīze, kas 1930. ga­da beigās arī Latvijā nomainīja straujo ekonomisko uzplaukumu, apturēja bankas attīstības plānus, arī cerības par kredītoperāciju paplašināšanu Jēkabpilī. Banka kļuva piesardzīga un nolēma ar 1931. gadu ierobežot kredītu izsniegšanu. Tās atturība paplašināt nodaļu darbību saglabājās arī turpmākajos gados, norādīja izstādes kuratore.

    Tas ir tikai viens no stāstiem. Kā teica S. Vīgante, gandrīz nezināms ir stāsts par Jēkabpils nodaļas vadītāju, kas ir viena no interesantākajām personībām Latvijas Bankas darbinieku saimē – Fricis Skujskubris. Būdams kurzemnieks, viņš kopš 1919. gada līdz pat mūža nogalei dzīvoja Jē­kabpilī un bija šīs vietas patriots, dibināja Jēkabpils izglītības biedrību, līdzdarbojās vietējās avīzes izveidē. Kopā ar dzīvesbiedri viņi nenogurstoši piedalījušies pilsētas sabiedriskajā dzīvē daudzu gadu garumā. 

    Izstādē var iepazīt arī citas Latvijas Bankas nodaļu vēstures lappuses. Ekspo­zīciju papildina kādreiz sniegto bankas pakalpojumu skaidrojums un unikālas dokumentu kopijas, kā arī laikrakstu publikācijas un attēli. Izstāde jau viesojusies Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Cēsīs, Madonā, bet pēc Jēkabpils dosies uz Dau­gavpili, Rēzekni un Valku.

    Par to, kā izdevies saglabāt bankas ēku, pasākumā runāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, sakot paldies vārdus bankas pārstāvjiem par vērtīgu sadarbību. Savukārt par izstādes nozīmi vietējās vēstures izpētes kontekstā stāstīja bibliotēkas vadītāja Renāte Lenša.

Latvijas Banka un Jē­kabpils pilsētas bibliotēka aicina visus interesentus līdz 29. oktobrim apmeklēt šo izstādi. Īpaši gaidīti ir izglītības iestāžu audzēkņi, ku­riem ekspozīcija varētu sniegt vērtīgu priekšstatu par spilgtām lappusēm mūsu valsts vēsturē. 

   Pēc izstādes atklāšanas pasākumā pilsētas bibliotēkā ar pašvaldības atbalstu notika Latvijas Bankas prezidenta vietnieka Māra Kāļa saruna ar vietējiem viedokļu līderiem. Bankas pārstāvis iepazīstināja ar jaunākajām prognozēm par tautsaimniecības attīstību, analizējot iemeslus, kāpēc Baltijas valstīs inflācija ir daudz augstākā līmenī nekā eiro zonā vidēji, kā arī stāstīja par citām ekonomikas jomas aktualitātēm. Pēc tam M. Kā­lis uzklausīja klātesošo viedokļus un atbildēja uz jautājumiem.