Augusta pirmās nedēļas nogalē tradicionāli pie sevis gaida Viesīte uz ikgadējiem pilsētas svētku pasākumiem. Viens no tiem nemainīgi ir Dzelzceļnieku svētki, un pagājušajā piektdienā, 2. augustā, Mazā bānīša parkā Brodeles ielā Viesītes muzeja «Sēlija» darbinieces gaidīja ciemos seniorus dzelzceļniekus un viņu ģimenes locekļus, kā arī citus interesentus uz brīvdabas pasākumu.
Trijos pēcpusdienā noskanēja mazā bānīša sirēna, tā atklājot gan Dzelzceļnieku svētkus, gan Viesītes pilsētas svētkus. Pasākumu Mazā bānīša parkā vadīja muzeja «Sēlija» vadītāja Laila Malceniece, iesākumā klātesošos uzrunāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieki Aivars Vanags un Alfons Žuks.
– Lai arī miglaini, bet atceros, ka arī gar manām mājām gāja bānīša sliedes, un bānītis no Akmeņārēm veda kokmateriālus. Parasti vilcieniņš gar mūsu māju brauca diennakts tumšajā laikā. Turpat netālu bija arī stacija. Bānītis kokmateriālus vairs neved, bet šī vieta – Mazā bānīša parks – pastāv, un tādu Latvijā nav daudz. Viesīte ar to var pamatoti lepoties. Cerams, ka laika gaitā, piemēram, ar ES projektu palīdzību, izdosies paveikt iecerēto parka un ekspozīcijas paplašināšanā, – sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Vanags.
– Bānītis tiešām ir mūsu pilsētas simbols, un tikai no mums pašiem, no vietējiem cilvēkiem ir atkarīgs, kā un cik ilgi šis simbols būs saglabāts. Laika gaitā daudz stāstu uzklausīts un materiālu savākts par laiku, kad darbojās bānītis un dzelzceļnieki bija Viesītes sadzīves ikdiena. Tā viens stāsts ir par to dienu, kad bānītis devās savā pēdējā braucienā. Daudziem toreiz licies, ka bānīša svilpe skanējusi skumjāk un smeldzīgāk. Nevar nedomāt arī par cilvēkiem, kuri strādāja uz dzelzceļa, jo arī viņu dzīvē līdz ar dzelzceļa darbības pārtraukšanu pienāca nopietns pavērsiens, – sacīja muzeja «Sēlija» vadītāja Laila Malceniece.
Muzeja darbinieces ar dāvaniņām un krāsainiem gladiolu ziediem sveica bijušos dzelzceļniekus un viņu ģimenes locekļus, kuru stāsti un muzejam dāvinātie dažādie dzelzceļam piederīgie priekšmeti papildinājuši muzeja krājumus.
Tāpat muzeja vadītāja ar piemiņas veltēm sacīja paldies savām darbiniecēm, par katru īsi pastāstot kā par kolēģi, darbinieku, par to, kas ir konkrētā cilvēka labās īpašības. Pasākuma norisi ar muzikālām pauzēm papildināja mūziķis un radio dīdžejs Ēriks Loks.
Šajā dienā pasākuma apmeklētāji varēja par brīvu apskatīt muzeja nodaļu «Mazā bānīša parks», kā arī bez maksas izvizināties ar elektromobili. Šo iespēju, kā arī izspēlēt spēles «Apslēptie dārgumi» un «Uzcel savu dzelzceļa pilsētiņu!» kā pirmie izmantoja gados jaunākie Dzelzceļnieku svētku dalībnieki.
Piektdien bija vēl divi notikumi: teātra «Aidā piknikā!» izrāde Viesītes kultūras centrā «Sēlija», bet Āžu miesta rezidences pagalmā – «Pažarnieku balle Āžu miestā», kurā spēlēja brīvprātīgo ugunsdzēsēju orķestris no Valmieras. Balles apmeklētāji varēja apskatīt ugunsdzēsēju automašīnu, ko no Rubeņiem bija atgādājusi Ancenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kā arī glābēju aprīkojumu un uzzināt par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību Latvijā. Balle ar Sēlijas kultūras programmas finansiālu atbalstu tika rīkota biedrības «Āžu miesta rezidence» īstenotā projekta «Vēstures atradumi skaidās» ietvaros.
– Diemžēl ar katru gadu bijušo dzelzceļnieku un viņu ģimenes locekļu pulciņš sarūk. Patlaban uz mūsu tradicionālajām vēlajām brokastīm kopā ar muzeja darbiniekiem vairs esam tikai nedaudz pāri desmitam. Bet joprojām katrā tikšanās reizē tiekam pie kāda jauna stāsta vai lietas, kas nonāk muzeja krājumos. Tās, piemēram, ir fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem, un tad muzeja darbinieki runā, jautā, precizē par to, kas šajās fotogrāfijās, kas stāsta par dzelzceļnieku dzīvi Viesītē, redzams. Jājautā, kamēr ir kāds, kurš var pastāstīt. Tas mums tiešām ir ļoti svarīgi. Kad gatavojos šai dienai, pārcilāju materiālus, lai būtu kas interesants, ko pastāstīt pasākuma gaitā. Es pati muzejā strādāju trešo gadu un redzu, ka tūristu plūsma patlaban ir vienmērīga. Cilvēki zina, ka šeit ir gan Mazā bānīša parks, gan Stradiņa skola, un zinošākie ceļotāji mūs iekļauj savā brauciena maršrutā. Patlaban liela interese ir par skulpturālo ansambli «Gaismas vārti» Sunākstē, kurp cilvēki dodas, un tad tālāk viņu ceļš atved arī pie mums uz Viesīti. Mēs, protams, sadarbojamies arī ar citiem tūrisma objektu pārstāvjiem, informējam tūristus par to, kas skatāms kaimiņos. Tā patlaban ļoti laba sadarbība izveidojusies ar Stendera biedrību, – stāsta Laila Malceniece.
prusaks
Vienmēr esmu iestājies par mazā bānīša atjaunošanu Jēkabpils- Viesīte līnijā, bet vai nu kāds klausīs saprāta balsi. Tāpat kā ar to Raļļu Baltijas sliežu ceļu. Par to naudu stabili varēja atjaunot pilnībā Daudzeva-Viesīte-Alūksne un protams, atzaru uz Jēkabpili. Atjaunotu stacijas, ūdens pumpētavas un visu kas vajadzīgs. Bet nu nekā.