Novembra nogalē «Viesītes komunālās pārvaldes» pārziņā esošajā katlumājā notika avārija, kuras dēļ pilsētā uz laiku pilnībā tika pārtraukta siltumapgāde.

     Uzņēmuma valdes loceklis Māris Blitsons stāsta, ka negadījums noticis 29. novembrī pulksten 16.15, bet apkure atjaunota 30. novembrī pulksten divos naktī. Apkure pārtraukta, jo plīsusi viena no ūdens karsēšanas katla caurulēm. Ope­ratīvi esot veikts viss iespējamais, lai siltumapgādi atjaunotu.

     – Kurtuves katls mums ir no 1997. gada, bet ūdens katls –  no 2010. gada. Fak­tiski tā ekspluatācijas laiks ir gandrīz beidzies, jo tas ir 100 000 darba stundas, kas ir 12–13 gadi. Katls atbilstoši ekspluatācijas nosacījumiem nav jāpārbauda katru gadu, bet, beidzoties apkures sezonai, veiksim tā pārbaudi ar spiedienu, lai pārliecinātos, vai nevar rasties citas problēmas, –  stāsta Māris Blitsons. 

     Vaicāts, vai ir iespējas nomainīt šo katlu ar jaunu, viņš stāsta, ka uzņēmumam pašam tādu finansiālu ie­spēju nav, ja nu tikai ar pašvaldības garantētu kredītu. Uz fondu atbalstu arī esot maz izredžu, jo šobrīd prioritāte ir pāreja no gāzes uz šķeldas katliem, bet Viesītē apkurei jau izmanto šķeldu un malku. Iepriekš, vēl Viesītes novada laikā, gan bijusi doma uzstādīt jaunus katlus, īstenojot projektu, kas paredzēja, ka katlumāja apkurinās arī Viesītes kultūras centru, kam ir autonoma apkure. Bet tad paš­valdība nolēmusi no šīs idejas atteikties. Tā kā, neno­drošinot kultūras centra apkuri, nebūtu iespējams sasniegt projekta pieteikumā nepieciešamos rādītājus, tad vēlamo fondu atbalstu nevarētu saņemt.

   BD vaicāja Jēkabpils novada domes izpilddirektoram Uldim Skreiveram, vai «Viesītes komunālajai pārvaldei» ir izredzes uz paš­valdības atbalstu katlumājas rekonstrukcijai? 

    – Katls viņiem nav jauns, bet sistēma ir pienācīgi jāuztur. Ir pagasti, kur strādā vēl vecāki katli, lai arī ar mazāku jaudu. Patiesības labad jāsaka, ka viņi nebija īsti izpildījuši savu mājasdarbu, un, kad avārija notika, nevarēja atslēgt sistēmu, un ūdens iztecēja. Tāpēc nebija iespējams pieslēgt otru –   mazāko katlu, kas darbināms ar malku. Es pats tur biju un sekoju procesam, un problēma tiešām tika operatīvi novērsta. Viņi bija brīdinājuši par situāciju cilvēkus, sociālās aprūpes centra un bērnudārza darbiniekus, un visi izturējās ļoti saprotoši. Pozitīvi bija tas, ka āra gaisa temperatūra nebija zema – no plus diviem grādiem līdz nullei, mīnus vienam grādam. Ja mīnusi būtu lielāki, apkures trūkumu izjustu vairāk, jo arī pēc tam, kad caurule bija sametināta, uzreiz nevarēja atsākt apkuri ar pilnu jaudu, un bija jāuzpilda sistēma un jāatgaiso apkures sistēmas mājās. Toties tagad viss ir sakārtots un, ja būtu nepieciešams, varētu pārslēgt apkuri uz mazo katlu, kas, lai arī ziemas apstākļos nevarētu nodrošināt pilnvērtīgu apkuri, tomēr glābtu situāciju, – skaidroja Uldis Skreivers.  

   Viņš piebilda, ka, protams, pašvaldība sekos situācijai un, ja tas tiešām būs nepieciešams, sniegs vajadzīgo atbalstu, lai varētu iegādāties jaunu katlu.