No 29. līdz 31. jūlijam Atašienē notika interesanti pasākumi. Galvenais – tradicionālās, šogad jau 13. Annas un Jēkaba dienas, tām līdztekus arī citas norises.
Piektdienas vakarā, 29. jūlijā, tautas namā «Annas sāta» varēja noklausīties zinātniskās izpētes prezentāciju «Atašienes tautastērpa raksti» (villaines un brunču rakstu atjaunotne pēc 100 gadiem), ko rādīja un stāstīja Ilga Cimbule un Aivars Cimbulis. Otrs šīs dienas pasākums bija tradicionālais folkloras kopu saiets «Atašīnis suseklis», kas notiek septīto reizi.
– Jāpiezīmē, ka mūsu Annas un Jēkaba dienu pasākums ir tiešām bijis katru gadu bez pārtraukumiem, un pat pandēmijas ierobežojumi iepriekšējos gados to nav traucējuši. Jā, pagājušajā un aizpagājušajā gadā publiskajos pasākumos vajadzēja ievērot zināmus pulcēšanās nosacījumus, tāpat apmeklētājiem bija jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts, bet, tā kā Annas un Jēkaba diena notiek vasaras vidū, tad pārtraukums, par laimi, mums izpalika. Nu un šogad jau svinējām ar pilnu krūti. Uz folkloras kopu saietu bija gan ikgadējie ciemiņi, gan pa kādam no jauna. No ilggadējiem draugiem: «Līvenhofas muzikanti», «Kūzuls» no Dekšārēm, «Naktineica» no Saunas pagasta, «Maskačkas spēlmaņi», «Klāni» no Varakļāniem, «Lākači» no Vīpes un, protams – mājinieki Atašienes «Vīraksne». Ciemos atbrauca arī šā gada festivālā «Baltica» jauniegūtie draugi – «Pūrlāde» no Pūres, – stāsta tautas nama vadītāja Vēsma Turkopole.
Sestdien, 30. jūlijā, visas dienas garumā noritēja Jēkaba un Annas dienas pasākums, kurā bija amatnieku tirdziņš, atrakcijas bērniem un pieaugušajiem, teātra izrāde – muzikāla komēdija «Preilenīte» V. Šoriņa režijā, iestudēta kopā ar Latvijā populāru aktieru apvienību. Pēc tās klausītājus izklaidēja grupa «Ziņģes brāļi», bet sešos vakarā Atašienes Sv. Annas baznīcā bija Mise par godu Jēkabpils novada Annām. Tad – vietējo amatierkolektīvu koncerts un dienas noslēgumā – balle kopā ar grupu «Ilūzija». Amatieru kolektīvu koncertā «Lustīga dzīvošana» uzstājās senioru dāmu deju kopa «Pīlādzītis», deju kopa «Dance», jauniešu deju kolektīvs «Zvirbuļi» un mazie dejotāji. Dienas norises vadīja Jēkabs un Anna no vietējā amatieru teātra.
Protams, tika godinātas Annas un Jēkabi. Šogad uz savu dienu Atašienē bija reģistrējušās desmit Annas un divi Jēkabi. Annas bija vecumā no 1,5 līdz 82 gadiem, bet Jēkabi – viens sešus, otrs vienpadsmit gadus vecs. Reģistrācijas lapā katrs bija lūgts ierakstīt savu mīļāko nodarbi. Annām patīk ceļot, sapņot, baudīt dzīvi, iepriecināt ļaudis, lasīt un adīt, atpūsties un tusēt ar draugiem, kā arī jāt ar zirgu, bet abiem gados jaunajiem Jēkabiem patīk spēlēties ar mašīnām un lego. Mazākajai no Annām, kurai ir tikai pusotra gada, protams, arī patīkot spēlēties. Pasākuma rīkotāji katram no godināmo vārdu īpašniekiem bija sagādājuši dāvaniņas. Pa vidu «Ziņģes brāļu» koncertam notika Jēkabu un Annu godināšana, izdejojot latviešu deju – goda danci «Apaļais mēness».
– Apmeklētāju, vietējo cilvēku un ciemiņu, bija daudz. Manīju vairākus no Jēkabpils atbraukušos, bija pat pa kādam novada pašvaldības pārstāvim privātā kārtā. Ik gadu ap šo laiku Atašienē pie vecākiem atbrauc bērni, kuri tagad dzīvo citviet, bet ceļu uz dzimto pusi tomēr nav aizmirsuši. Annas un Jēkaba diena ir ieplānota viņu kalendārā kā obligāts pasākums, bez kura vasara nebūtu pilnīga. Mums kaut kā ir izdevies sarunāt ar dabas spēkiem, ka faktiski nevienu gadu šajā dienā nav bijis lielu lietusgāžu. Trešais pasākums aizvadītās nedēļas nogalē bija «Latgales ērģeļu dienas 2022» (koncertmeditācija «Gaisma», Baiba Betlere – ērģeles, Ilze Grēvele-Skaraine – soprāns), kas notika svētdien mūsu baznīcā. Dievnams bija pilns klausītāju, – stāsta Vēsma Turkopole.
Ideju par to, ka vajag svinēt Annas un Jēkaba jeb saimnieces un saimnieka dienu, savulaik esot radusies priesterim Viktoram Naglim. Tautas nams šajā dienā gādā par kultūras programmu, bet baznīca – par Svēto Misi. Sv. Anna ir vietējās draudzes aizbildne.
– Tradīcija nav sena, ieviesta laikā, kad notika priekšpēdējā novadu reforma, bet, kā izskatās, cilvēki to ir pilnībā pieņēmuši. Kā man sacīja viena no šā gada Annas un Jēkaba dienas apmeklētājām, viņa nekur citur nevarot iegūt tādu sajūtu kā te, Atašienē. Jā, mūsu pusē tā ierasts, ka uz Lieldienām, Meteņiem, Jāņiem, arī uz Annas un Jēkaba dienu uz dzimto pusi atbrauc agrākie atašānieši, bijušie skolēni, nu jau pieauguši cilvēki ar savām ģimenēm. Un mēs viņus ar prieku sagaidām. Kā rakstījām uz viena no suvenīriem, ko šogad dāvājām mūsu vārda dienas gaviļniekiem: «Visi muni gosti beja, kas munā ustobā».
re kā
Es pret viesiem izturos rezervēti. No Vēsmas stāstītā sapratu, ka vakcinēšanās Atašienē ir jau iegājusi kā tradīcijas neatņemama sastāvdaļa.
GedertsPiebriedis
Tā viņš i. Atašieneš jau, kā vis čangaļ, kamēr nav sadzērušes, ir viesmīlig un priecig cilvek, bet atšķiriba no pārejim ir kā trak uz to vakcinēšanos. Kas viņim tur ir ģimens ārsc?