Jēkabpils novada do­mes apstiprinātie «Saisto­šie noteikumi par sabiedrisko kārtību un būvju, tās teritorijas uzturēšanu Jē-kabpils novadā» paredz: ja īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā, apdzīvotā vietā, zāles garums pārsniedz 20 cm – piemēro naudas sodu zemes gabala īpašniekiem (fiziskajām un juridiskajām personām).

     BD vaicāja Jēkabpils no­vada domes vadībai, vai tas tiešām attieksies arī uz lauku teritorijām? 20 centimetri bija norma, kas iekļauta Jēkabpils pilsētas saistošajos noteikumos, taču pašvaldībai pašai ne vienmēr izdevās tos ievērot attiecībā uz tai piederošajām teritorijām. Vai laukos un tāpat arī pilsētā katrs  nomaļāks stūris jāpļauj vairākas reizes vasarā, īpaši tagad, kad daudz tiek runāts par nepieciešamību taupīt? Vaicājām, vai nav doma tos pārskatīt arī attiecībā uz pilsētām? Varbūt noteikt vietas centros, parkos, gar trotuāriem, ielām un citās sabiedriskās vietās, kur jāievēro šie 20 centimetri, bet vairāk uz nomalēm  lai zemes īpašnieki visu izpļauj reizi gadā, lai neveidojas kūla, un tāpat dara arī pašvaldība. Turklāt arvien vairāk pašvaldību šādās vietās sāk veidot dabiskas pļavas, pa­pildinot augāju ar pļavu puķu sēklām. 

     Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ra­gainis skaidro, ka varētu lemt arī citādi, bet  laukos noteikumi attiekšoties tikai uz apdzīvotām vietām, lai būtu kārtība. Esot izvērtēta iespēja appļaut tikai gar ceļmalām un trotuāriem, bet Jēkabpils novads katru gadu pavasarī esot viena no vietām, kur ir visvairāk kūlas dedzināšanas gadījumu. Un tāpēc ir jāpiestrādā pie tā, lai platības apdzīvotās vietās būtu nopļautas. Protams, ka tagad, kad tāds lēmums pieņemts, esot  jāiet līdzi pašiem un jāmēģina appļaut pašvaldības teritorijas, bet tas ir dārgi. Tikai Jēkabpils pilsētā vien sezonā zāles pļaušanai iztērē aptuveni 70 tūkstošus eiro. R. Ragainis arī minēja, ka  jārēķina, vai pļaut vienu reizi vasarā būs izdevīgāk, jo tad zāle būs arī jāsavāc.

     Te gan jāpiebilst, ka ga­diem, atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)  statistikai, lielākā daļa novadā reģistrēto kūlas ugunsgrēku notiek Jēkabpilī, un lielākā daļa degošo platību ir  pašvaldības zeme. Arī R. Ragainis uzsver, ka VUGD sarunās ar pašvaldību akcentē nepieciešamību veicināt zāles pļaušanu, lai mazinātu kūlas dedzināšanas riskus. 

     – Ne jau nevēlēšanās, bet tās ir finanses, kas mūs ierobežo, lai zāles garums vienmēr būtu tik, cik vajag. Mēs cenšamies teritorijas, kuras ir izmantojamas ci­tiem mērķiem, atdot kādam nomā. Tas ir mūsu mērķis, jo mēs vienkārši nespējam tās nopļaut. Ir arī vietas, ko sa­režģīti appļaut, jo ir akmeņi un būvgruži. Jau vairāku gadu garumā mēģinām saprast, kā rīkoties. Ja pa­skatās pasaulē, piemēram, Vācijā – ielu malas ir izpļautas, bet citur atstāta gara zāle un lapas rudenī parkos nenovāc. Mēs laikam iedzīvotājus esam pieradinājuši pie tā, ka zāle tiek regulāri pļauta, un, tiklīdz  tas nav darīts, mūs sunī. Bet ir arī gadījumi pat Jēkabpils centrā, kad ir saaugusi gara zāle privātā īpašumā, un, kamēr nebrīdina, nepļauj. Un vēl jau ir tā, ka viens īpašnieks pļauj, un, ja ļausim otram blakus visu aizaudzēt,  tie, kuri kopj, nebūs apmierināti. Ir grūti noteikt, kas un cik lielā apmērā jā­pļauj, tāpēc palikām pie tiem 20 centimetriem. Tas vairāk domāts, lai ar to mu­dinātu sakārtot vietas, kur vispār nekopj, – stāsta Raivis Ragainis. Viņš gan piebilst, ka Jēkabpilī pie visa vainīga ļaunprātīga dedzināšana un sausa deg arī pavisam īsa zāle.

    Novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers stāsta, ka ir pētīta citu pašvaldību pieredze. 20 centimetru norma esot noteikta divās trešdaļās Latvijas pašvaldību, kas esot maksimālais izmērs, lai neveidotos kūla.  Ir pašvaldības, kur ir noteikti 15 centimetri. Tā ir Ventspils un Si-gulda. Savukārt citviet Ei-ropā un arī Rīgā mēģina ieviest  tādu lietu kā pilsētas pļavas jēdzienu. 

      Pašvaldībā skaidro, ka neizslēdz diskusiju par iespēju atsevišķās vietās noteikt teritorijas, kurās pļaušana varētu notikt retāk un izveidot pilsētas pļavas. 

Tikmēr ienāk signāli par šovasar nepļautām teritorijām Jēkabpilī. Deputāts Ai­vars Kraps domes sēdē informēja, ka nav nopļauta zāle Radžu ūdenskrātuves Brodu pludmalē, ko Jē­kab­pils dome pirms dažiem gadiem labiekārtoja. Zāle esot pāraugusi, pludmalei nav atvestas jaunas smiltis, teritorija nekopta. R. Ra­gainis bija pārsteigts, ka šī pludmale arī ir pašvaldības pārziņā. Tika solīts to sakārtot un zāli nopļaut.