Zasas vidusskolas vecāku padome ar skolas vadības starpniecību bija organizējusi tikšanos ar Jēkabpils novada deputātiem, izglītības pārvaldi, skolas, pagasta pārvaldes, Sēlijas Sporta skolas un Jēkabpils Mākslas skolas pārstāvjiem, lai paustu savu viedokli par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skolu reformas modeli, kas paredz Zasā iegūt pat ne pamatskolas, bet vairs tikai 1. līdz 6. klašu izglītību, un uzklausītu novada deputātu domas par šo reformu un iespēju saglabāt Zasā vismaz pamatskolu.
«Tas ir genocīds pret laukiem»
Vecāku padome bija veikusi pamatīgu darbu, veicot vecāku aptauju, ar kuras rezultātiem tika iepazīstināti deputāti. Vecāku atsaucība anketēšanas laikā bija liela, jo rezultāti atspoguļoja vairāk nekā 90% skolēnu vecāku viedokli. Paralēli aptaujas rezultātu prezentācijai deputātiem tika uzdoti jautājumi par iespējamo skolas un Zasas pagasta nākotni. Kā minēja vecāki, ja Zasas skolā paliks tikai 1. līdz 6. klase, tad pēc dažiem gadiem skolu nāksies slēgt vispār, jo vecāki sūtīs bērnus mācīties tur, kur var pabeigt vismaz pamatskolu, un drīz vien arī paši dosies prom uz centriem – tuvāk bērnu izglītības vietai.
– Plānotā skolu reforma ir genocīds pret laukiem. Mums ir maz informācijas, un vecāki grib saprast un zināt, kas ar Zasas skolu notiks tālākā nākotnē. Vecāku padomes aptaujas anketa tika uztverta ar ļoti lielu atsaucību. Gribam, lai arī novada domes deputāti uzklausa mūsu sāpi un viedokļus, arī saistībā ar sporta un mākslas skolas un internāta darbību, – sacīja Zasas vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētāja Inga Martinova. Digitāli apkopotos aptaujas rezultātus prezentēja vecāku padomes loceklis Guntars Babāns.
Viņš informēja, ka 69% aptaujāto vecāku ir divi un vairāk bērni skolas un pirmsskolas vecumā. Ap 55% Zasas vidusskolas audzēkņu ir no Zasas pagasta. G. Babāns sacīja, ka varbūt var runāt par pretēju kustību: nevis virzīt visus bērnus uz centra skolām, bet bērnus no Jēkabpils vest uz Zasu, kur ir laba izglītības infrastruktūra, jo pilsētas skolas jau ir pārpildītas. Jēkabpils novada deputāts un sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu un attīstības jautājumu komitejas vadītājs Ainars Vasilis iebilda, ka pašvaldība var izteikt savas vēlmes, bet nevar piespiest vecākus vest bērnus uz konkrētu skolu, piemēram, uz Zasu. Zasas vidusskola neizpildot IZM noteiktos skolēnu skaita kritērijus klašu grupās, bet vecāki varot izvēlēties, kur izglītot savus bērnus, ne tikai Jēkabpilī. Jēkabpils Mākslas skolas Zasas filiāles vadītāja Anda Svarāne iebilda, ka patiesībā vecāku izvēle nemaz tik brīva nav, jo nevar atraut skolu no ekonomiskās dzīves. Ja vecāko klašu audzēkņiem būs jāmācās centra pilsētā, tad arī vecāki drīz vien sekos viņiem. Arī skolu reformu nevarot vienkāršoti skatīt tikai kā konkrētu skolu slēgšanu, jo tas skar daudzus citus jautājumus. Tika minēts, ka 47% aptaujāto vecāku ir gatavi pāriet dzīvot tuvāk bērnu izglītošanās vietai. Turklāt, ja uz citu skolu aiziet vecākie bērni, tur sūta arī jaunākos, tātad pēc reformas dažu gadu laikā Zasas skolu varēs slēgt pavisam, bet tajā ir ieguldīti būtiski līdzekļi, lai uzlabotu skolas infrastruktūru. Ir plaša sporta zāle, rekonstruēts sporta laukums, izremontētas internāta telpas. Skolai ir unikāla iespēja mācību stundas, sporta un citas aktivitātes visu vecumu bērniem organizēt ārpus telpām Zasas parka teritorijā. Reforma nozīmējot, ka nebūs arī sporta un mākslas skolas filiāļu, jo, organizējot bērnu pārvadāšanu uz pilsētu un atpakaļ, viņi mājās būs vēlu un fiziski nespēs atrast laiku vēlās stundās citām nodarbībām. Tā paša iemesla dēļ viņi nevarēs turpināt interešu izglītību apgūt pilsētā, jo ne visi vecāki turp varēs izvadāt bērnus, un mājās viņi tad atgrieztos vēlu vakarā. Vai tas uzlabošot bērnu izglītības iespējas, noteikti nē. Sēlijas Sporta skolas un Jēkabpils Mākslas skolas Zasas filiāļu pārstāvji arī minēja, ka lielākā daļa audzēkņu, nespējot turpināt mācības šajās skolās, nesaņems izglītības dokumentu par sporta un mākslas skolu absolvēšanu.
Izskanēja jautājums par slikto ceļu tīklu, kas kavē citu skolu, piemēram, Rubeņu pamatskolas, audzēkņu interesi par mācībām Zasā vai pāriešanu uz Zasas skolu reformas gaitā, jo grants ceļš līdz Rubeņiem ir ļoti kritiskā stāvoklī. Domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos un veselības aizsardzības jautājumos Aivars Vanags neko iepriecinošu nevarēja solīt. Ja no valsts puses asfaltēšanas darbus iepriekš bija solīts uzsākt jau nākamgad un pabeigt 2025. gadā, tad tagad nākamā gada darbu plānos šī ceļa posma vairs neesot, kaut saistībā ar pašvaldību un arī skolu reformu solīts nodrošināt asfaltētus ceļus uz centriem. Vecāki sacīja, ka bez asfaltētiem ceļiem bērni no Rubeņiem aizplūdīs uz Ilūksti, jo uz turieni ved labs ceļš, un līdzi viņiem arī vecāki, atrodot darbu Ilūkstē vai Daugavpilī, kas notiekot jau tagad.
Mēnesī ceļā uz skolu pavadīs 40 stundas
Vecāku aptaujas rezultātā bija izdarīts secinājums, cik stundas bērniem būtu jāpavada ceļā no un uz centra skolām. Secināts, ka tās ir divas stundas dienā, ap 10 stundām nedēļā un atbilstoši 40 stundas mēnesī, un tas ir laiks, ko citādi bērni varētu pavadīt, apmeklējot pulciņus Zasas skolā, bet kas tad nebūs iespējams. Tas uztrauc 85% vecāku.
Tāpat aktuāls esot jautājums par bērnu drošību ceļā uz un no skolas, jo katru taču tieši no mājām ar autobusu nesavāks. Šobrīd Sporta un Mākslas skolu un fakultatīvās nodarbības apmeklē 64% Zasas skolēnu. Vai centru skolās visiem atnācējiem vispār būšot pulciņu pieejamība, vai varēs turpināt iesākto sportā un mākslā? Piemēram, Sēlijas Sporta skolu apmeklē 55 bērni no Zasas, vai Jēkabpils Sporta skolai būs kapacitāte visus uzņemt, un, ja būs, vai vecāki varēs viņus izvadāt uz nodarbībām? Esot ģimenes, kur vecāki atzīst, ka līdzšinējo nodarbību ritmu bērnam varētu nodrošināt tikai tad, ja viens no vecākiem pamet darbu un velta laiku tam. Tāpat neesot noslēpums, ka laukos skolas, arī sporta un mākslas skolu, apmeklē bērni no trūcīgākām ģimenēm, kuriem būs grūti iejusties pilsētas skolēnu vidū, un viņi tiks atstumti. Vecāki bija arī pret bērnu dzīvošanu jau no mazotnes internātos centra skolās, jo neesot labi tādā vecumā atraut bērnus no ģimenes.
– Nenovēlēsim bērniem tādu slodzi, ko pat pieaugušais neizturētu. Mūsu mākslas skolas bērni filiālē «Rūmē» izgatavo suvenīrus, tā prezentējot vietu, ko pārstāv. Pie mums citi brauc pieredzes apmaiņā, lai mācītos, kā mēs to panākam, ka viss, ko bērni dara, saistīts ar šo vietu. Pie mums mācās 10 bērni no Jēkabpils, jo viņiem patīk atmosfēra. Te nav jautājums tikai par reformu, bet par to, vai novads vispār dzīvos, – sacīja Anda Svarāne. Vecāki interesējās, vai arī novada izglītības pārvalde ir pētījusi situāciju, iespējamos scenārijus pēc reformas, veikusi aptaujas, kā to izdarīja Zasas vecāki? Uz to atbildes nebija.
Mudina pašvaldību līdzfinansēt skolas, kas neatbilst IZM kritērijiem
– Jūs ar mums runājat tā, it kā mēs gribētu ko reformēt. Sporta un mākslas skola te varētu palikt, lai nodarbojas pēc stundām. Mēs arī gribētu, lai Zasā paliek 1. līdz 9. klase, bet IZM mums prasa no 7. līdz 9. klasei 20 bērnus klasē, taču tik daudz bērnu nav, un kur viņus ņemt? Ja jau agrāk būtu notikusi apvienošanās ar Dignājas un Rubeņu skolu, varbūt tagad būtu citādi. Tagad skolas pa vienai ir viegli «nokost», – vecākiem atbildēja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Vecāki interesējās, vai novada dome ir paudusi IZM savu viedokli. Viņi arī vaicāja, vai pašvaldība nevar par saviem līdzekļiem uzturēt 7. līdz 9. klašu grupu, kur tas aktuāli, arī tad, ja skolēnu skaits neatbilst kritērijiem, finansējot iztrūkstošo daļu, ko tad nesegtu valsts? R. Ragainis atgādināja par vēstuli, ko novads ir aizsūtījis IZM, kur ir viedoklis, ka par 1. līdz 9. klašu skolu tīklu jālemj pašvaldībai un izglītības iestādēs saglabājams 1. līdz 9. klašu posms, bez apvienotajām klasēm ar minimālo skolēnu skaitu 80 līdz 90 1. līdz 9. klašu posmā, bet nenosakot konkrētu minimālo skolēnu skaitu klasē. Tāpat tur esot norādīts, ka arī Jēkabpils novada skolas ir pierobežas skolas, un tāpēc uz tām attiecināmi IZM noteiktie pierobežas skolu kritēriji. Tāpat vēstulē esot ieteikts saglabāt skolas, no kurām līdz izglītības iestādei ceļā pavadāms vairāk par 40 minūtēm.
Par pašvaldību iespēju līdzfinansēt skolas A. Vanags sacīja, ka 10. līdz 12. klašu posmā dome laikam gan neko nevarot iebilst un darīt. Savukārt par 7. līdz 9. klašu posmu pašvaldībām vēl notiekot diskusijas ar IZM, ka jāņem vērā citi kritēriji un apstākļi, ne tikai skolēnu skaits. R. Ragainis gan bija kategoriskāks, jo šobrīd tomēr aizvien esot tā, ka par 1. līdz 6. klasi lemj pašvaldība, bet 7. līdz 9. klašu posmā dome neko nevarot uzturēt, ja skolēnu skaits neatbilst kritērijiem.
– Esam šeit, lai jūs uzklausītu un saprastu, kā varam argumentēt, kāpēc Zasā vajag atstāt 1. līdz 9. klasi. Mēs jau esam par to, lai tas tā ir, un paldies, ka esat veikuši šo aptauju, kas mums dod argumentus, jo vēl notiek diskusija ar IZM. Runājam, tiekamies ar IZM, bet šaubos, vai tur mūs dzird. Tur ir kā klapes uz ausīm, tikai skolu reforma, un viss, – sacīja Raivis Ragainis. Domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un sociālajos jautājumos Alfons Žuks piebilda, ka šobrīd ir grūti diskutēt ar IZM, jo nav skaidrības par daudziem jautājumiem. Par 1. līdz 6. klašu posmu esot skaidrs, ka pašvaldība var to finansēt, arī tad, ja skolēnu skaits neatbilst kritērijiem. Bet par iespēju finansēt 7. līdz 12. klases, vai to vispār var, kaut kāda skaidrība varētu būt tikai ap 15. augustu. Opozīcijas deputāts Aivars Kraps bija par to, ka pašvaldība noteikti varētu un tai vajag finansēt 1. līdz 9. klašu posmu, piemēram, Zasā, arī, ja neizpildās skolēnu skaita kritēriji. Arī opozicionārs Leonīds Salcevičs ieteica, ka jāpanāk, lai Zasā paliek 1. līdz 9. klase, un iztrūkstošo varot piefinansēt pašvaldība, kaut vai uz kādas nenoasfaltētas ieliņas rēķina. Tāpat varbūt varot panākt Zasas skolai kādu pārejas posmu, ja ir vecāki, kas grib dzīvot Zasā un grib, lai bērni te mācās, varbūt ar laiku situācija skolēnu skaita ziņā uzlabotos. R. Ragainis gan nebija tik optimistisks par šādas rīcības reālu iespēju, jo jau tagad pašvaldība izglītībai tērē vairāk nekā 40% budžeta.
Pilsētas skolās visiem vietas var nepietikt
Zasas skolēnu vecāki interesējās, vai Jēkabpils skolas vispār spēs uzņemt visus lauku bērnus, ja likvidēs skolas, kas neatbilst IZM skolēnu skaita kritērijiem, un tādas ir lielākā daļa? Domes vadība atzina, ka tas būtu problemātiski. IZM tagad piedāvājot atbalstīt moduļu piebūvju celtniecību pie centra skolām, lai tur izvietotu klases, taču tas neko neatrisināšot attiecībā uz to, ka kritērijiem neatbilst sporta zāļu un ēdināšanas telpu noslodzes iespējas. Vecāki sacīja, ka tādā gadījumā ir ļoti jāšaubās par spēju tādam bērnu skaitam tik lielās klasēs nodrošināt mācību kvalitāti, kuras trūkumu tagad piesauc par iemeslu reformai.
Vecāki atgādināja gan to, ka Zasa taču noteikta kā viens novada attīstības centriem, tad kā gan tur tagad faktiski slēgs skolu, gan minēja, ka daudziem bērniem iedzīvošanās pilsētas skolās ar lielu audzēkņu skaitu būs psiholoģiski smaga, kas ietekmēs mācību kvalitāti. Tagad vecāki Zasas skolu izvēloties ērtas sasniedzamības dēļ, kur vienviet ir viss.
Zasas vidusskolas pedagoģe Baiba Bite prezentēja informāciju par skolas darbu un uzsvēra to, ka skola atbilst IZM noteiktajiem kritērijiem, pēc kādiem var atpazīt labu skolu. Pagājušajā mācību gadā 1. līdz 9. klašu grupā skolā mācījās 125 audzēkņi, bet vidusskolas klasēs – 23. Bērnudārzā ir 58 audzēkņi, un šogad skolas gaitas uzsāks visa vecākā grupa – 16 bērni. Tas esot daudz pret Zasas pagasta iedzīvotāju skaitu, lai arī neatbilst IZM kritērijiem. 9. klasi pabeidza 43 bērni, klāt nāks 10 skolēni, un kopā būs 39 audzēkņi, bet IZM normatīvs pieprasa 60 bērnus klašu grupā. Skolā ir 28 pedagogi, un 20 no tiem strādā pilnu slodzi.
Negatīvo eksāmenu rezultātu statistiku radot no pilsētas skolām «atsijātie» bērni
No pašvaldības puses tika atgādināts, ka skolēnu skaits nav vienīgais kritērijs. IZM arī runājot par izglītības kvalitāti, operējot ar eksāmenu rezultātiem, un tie nerunā par labu mazajām skolām, salīdzinot ar lielajām. Arī Zasas vidusskolā esot trīs audzēkņi, kas nespēja sekmīgi nokārtot 9. klases eksāmenu. Un pret šādu argumentu esot grūti ko iebilst IZM.
Vecāki turpretim sacīja, ka skolas ir tās pašas, pedagogi tie paši, bet rezultāti pasliktinās. Varbūt pie vainas neesot skolas, bet jaunā izglītības programma, kurai IZM aizvien pat neesot sagatavojusi mācību materiālus. Tāpat esot jāņem vērā Covid laika attālināto mācību ietekme, kā dēļ visām skolām eksāmenu rezultāti esot sliktāki, nekā varētu būt. Skolas un vecāku pārstāvji skaidroja, ka iemesls šādiem eksāmenu rezultātiem mazākās lauku skolās ir problēma, par ko neviens atklāti nerunā. Bērni, kas nenokārto eksāmenu, esot no tiem, kam mazās skolas ir pēdējā pietura, pirms vispār pārtrauc izglītoties. Un bieži tie esot bērni, kas nāk no pilsētas skolām, no problēmrajoniem un problemātiskām ģimenēm Jēkabpilī. Viņi nemācās, kavē skolu un šī iemesla dēļ bieži maina mācību iestādes, un tiek atsijāti no pilsētas skolām, kur skolēnu mainība mācību gada laikā ir ļoti liela. Šie bērni nāk uz lauku skolām, un viņiem nevar atteikt uzņemšanu, ja skolā ir brīvas vietas. Un lauku skolās, atšķirībā no pilsētas, tādas ir, un mācības līdz 9. klasei ir obligātas. Tāpat problemātiskas ģimenes esot arī Zasas pagastā attālākos lauku nostūros. Un neesot noslēpums, ka Zasas skolā un internātā vietu atrada bērni no Biržu internātpamatskolas, kad to likvidēja. Var likvidēt internātskolas, bet bērnu un viņu ģimeņu sociālās problēmas paliek. Tā arī tiekot radīta negatīvā mazo skolu izglītības kvalitātes statistika, jo daži no šiem bērniem nemācīsies nekur un nekad. Bet medaļai esot arī otra – pozitīvā – puse. Mazākās klasēs viņiem pievērš lielāku uzmanību, un lauku vidē lielākā daļa no šiem bērniem tomēr spēj pabeigt pamatskolu. Kā sacīja Zasas pārstāvji, te no viņiem tomēr «uztaisa cilvēku». Ja Zasas un citās lauku skolās būs tikai pirmās sešas klases, daudzi no šiem bērniem tālāk arī nemācīšoties un pieauguši radīs problēmas visai sabiedrībai. Tāpat tika minēts, ka ir bērni, kas var labi mācīties un nākotnē sekmīgi veido karjeru, bet viņiem tas neizdodas lielās skolās un klasēs, un arī viņi būšot zaudētāji. Gan pašvaldības, gan Zasas pārstāvji minēja, ka tiesībsargs, kas citkārt iestājas par katru mazāku gadījumu, šo bērnu problēmas un iespēju, ka viņi reformas rezultātā neturpinās izglītību, gan izliekoties neredzam. Runa neesot tikai par skolām, bet lauku iznīcināšanu, jo sešklasīgās skolas drīz nākšoties slēgt, tā kā vecāki vēlas, lai bērns vienā vietā mācās no 1. līdz 12. vai vismaz līdz 9. klasei. Kā vēl viens iemesls tika minēts arī tas, ka sešklasīgajās skolās nebūs pedagogu, jo viņiem tur nevarēs nodrošināt pilnu slodzi, un viņi nepaliks darbā.
– Es nevaru pateikt, kāds ir kaut viens skaidrs IZM reformas mērķis, jo IZM to arī nevar nosaukt. Un mēs pat īsti iebilst nevaram, ja nezinām mērķi, pret ko iebilst. Varbūt pēc 15. augusta redzēsim, ko darīt. Bet ir skaidrs, ka visi vecāki grib, lai bērns mācās vienā skolā no 1. līdz 12. klasei. To ir teikuši arī 87% Zasas skolēnu vecāku. Viņi grib vidusskolu. Vai visi paliks Zasas skolā, ja te būs no 1. līdz 9. klasei? Vai nebūs tāpat kā ar Atašienes vidusskolu, kas nevarēja pastāvēt, neskatoties uz mēģinājumiem to saglabāt? Mums ir daudz emociju, bet emocijas nav arguments, ja IZM pretī liek sausus faktus, skaitliskus argumentus. Varbūt vajadzēja darīt citādi, varbūt primāri slēgt pilsētai tuvākās skolas. Nu nevar vienā rindā nolikt Rīgas skolas ar lauku skolām, kur apkalpo bērnus no nomalēm, kur ir iekļaujošā izglītība, – tādu viedokli pauda Ainars Vasilis. Visi piekrita, ka risks skolu pastāvēšanai ir, gan pārejot uz 1. līdz 9. klasi, gan 1. līdz 6. klasi vai skolas pārveidošana par citas – lielākas – skolas filiāli, jo tas viss vecākiem ir kā signāls, ka šī skola ilgi nepastāvēs, un viņi meklē bērnam citu mācību iestādi. Tāpat pašvaldība varot braukt, uz kuru skolu grib, visur teiks: mūs vajag saglabāt. Un tā sliktā tagad būšot pašvaldība, jo IZM jau it kā tieši skolas pati neslēdz.
Zasas vidusskolas audzēkņu vecāki pauda viedokli, ka lēmumi par skolu reformu nav balstāmi tikai uz dažiem kritērijiem, bet gan uz pētījumiem, kur tiktu ņemts vērā bērnu un vecāku viedoklis, kā arī izvērtēta izglītības pieejamība visiem bērniem, ņemot vērā viņu dzīvesvietu, materiālo un mentālo stāvokli. Tāpat jāvērtē ietekme uz lauku teritoriju ekonomisko situāciju un vietējās kultūras vides saglabāšanu. Domes vadība un deputāti tam piekrita, bet neko konkrētu pedagogiem un vecākiem solīt nevarēja. Gaidīs, kad IZM pēc 15. augusta sniegs konkrētāku informāciju. Varēja noprast, ka pašvaldība cer uz partiju diskusijām valdības līmenī, kas varētu novest pie maigākiem reformas kritērijiem vai citiem lauku skolām labvēlīgākiem nosacījumiem.
Ko teikt?
Sanāca, parunāja un ne pie kāda risinājuma netika. Lai visi savācas pēc 15. augusta, kad būs zināmas vadlīnijas no ministrijas puses un risina jautājumus tālāk.
no Krustpils novada
Tas ir ārprāc, cik liela ir vēlme laukus iznīdēt. Kurš tad nez maizi audzēs un govis slauks? Laboratorijās?
reforma
Zuks ar Vanagu sēž telefonos. Nu nav interesanta tēma priekš viņiem.
vecāks
Sēž telefonos, jo no izglītības neko nesaprot tāda ir mūsu dome, jo vajag lielu algu un pacelt roku kad vajag.
ss
Lai paskatās uz Mežāres pamatskolu, kur bija 20 bērnu, Atašienes pamatskolā, Vīpes, kur skolas ir tušas, bet skaitās.
ja kas
Ragainis ar Staru taču taisīja izpēti par tūkstošiem un neko neizdarīja ar skolu tīkla sakārtošanu toreizēja Krustpils novadā.Atstāja, lai pašas iznīkst un nav lieki jāpārpūlās.
ir smagi
Lai laukos atgrieztos ļaudis ir jāpāriet uz zirgvilkmes tehnikas un roku darbu lauksaimniecisko produktu ražošanā. es runāju par ražošanu, bet ne par sīkdārziņiem ģimenes iztikai. Visās attīstītās valstīs ar lauksaimniecisko produktu ražošanu nodarbojas 5-7% no iedzīvotāju kopskaita valstī. Skaitļi ir nepielūdzami un process arī. Jāattīsta vietējā rūpniecība šī vārda visplašākajā nozīmē.
Juzis
Darba vietas un uzņēmējdarbība attīstās tikai Rīgā un pierīgā,bet tur cilvēku jau tik daudz, ka nav vietas bērnudārzos un skolās.Līdz šim valsts nav neko izdarījusi reģionālās politikas jomā,Tikai Latgalei ir atvēlēta atsevišķa programma,bet vispār jau lauki nav vajadzīgi un reģionālā reforma ir spilgts piemērs- nauda pilsētām un laukos visam krusts pāri. Vēl interesanta lieta,ka pilsētas skolas atbrīvojas no bērniem ar sliktām sekmēm un uzvedību,bet lauku skolas viņus pieņem un ar viņiem strādā,bet ,protams rezultāti eksāmenos nevar būt tik labi kā pilsētas skolās atstātajai izlasei. To IZM nezin,jo ekseļa tabulā tas nav ierakstīts..:))))
Par bērnu un jauniešu nākotni
Ja pieaugušajiem (gan vecākiem, gan pedagogiem) patiesi rūp bērnu (sākot no 5.klases vecumposma) un jauniešu nākotne, tad ir jāsaprot, ka tie līdzekļi, kas tiek ieguldīti mazās skolās, kur knapi sagrabināts izglītojamo skaits, nav stratēģiski pareizi un efektīvi izlietoti. Pašvaldībai būtu jārada apstākļi (regulāri nodrošināts transports nokļūšanai no un uz skolu, kurā ir pieejams maksimāli kvalitatīvākais izglītības pakalpojums konkrētajā pašvaldībā), kā arī drošības sajūta, kas radīta caur atbalstošu attieksmi ikdienā. Un ne vienmēr tam, kurš kliedz skaļāk un uzstājīgāk ir taisnība. Dažkārt kliegšana īpaši neganta ir brīdī, kad ir jāizkāpj no komforta zonas un jāieskatās acīs nezināmajam. Bet pārmaiņas ne vienmēr ir slikti! Visa mūsdienu dzīve ir pārmaiņas! Tādi laiki! Nevajag baidīties no pārmaiņām un visa jaunā!
ae
Es arī piekrītu pārmaiņām skolām jābūt sakārtotām ar sporta laukumiem , sporta zālēm, lai bērniem būtu kāda intrese. Kāpēc neviens nerunā par Krustpils pamatskolu, vai šī skola pilsētā ir vajadzīda? Apstākļi ir drausmīgi un direktore ar savu meitu kas tēlo vissgudrāko. Kā var ielikt par bērnu dārza vadītāju ja sajēgas nav, kur skatās dome. KNAB darbs.