Šogad Lielā talka norit Baltijas jūras zīmē, mudinot aizdomāties par to, kā upju krastu tīrība un mūsu ikdienas paradumi ietekmē Baltijas jūras ūdens kvalitāti.
Arī pērn īpaša uzmanība tika pievērsta ūdenskrātuvju krastu sakopšanai. Tāpēc daudzi talku pieteicēji tās rīko upju un ezeru krastos. Izņēmums nav arī Jēkabpils, kur pie Radžu ūdenskrātuves darba ir gana. Diemžēl nav noslēpums, ka daudzviet pašvaldība ir vienīgais vai viens no dažiem talkas vietu pieteicējiem, un galvenie talkotāji ir pašvaldības darbinieki un sabiedrisko darbu veicēji. Izņēmums nav arī Jēkabpils, kaut darāmā ir daudz, un ne tikai pie ūdeņiem. Diemžēl arvien mazāk ir tādu talkas vietu, ko piesaka uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas vai sabiedrības grupas. Var jau saprast, ka tie, kuri nemēslo, vienkārši negrib būt muļķu lomā, novācot citu drazas. Un tā vien šķiet, ka dažviet atkritumu maisi un kalni parādījušies, tieši tuvojoties talkai, laikam ar domu, ka gan jau kāds tos savāks. Kaut ko arī savāks, bet daudzviet tie tā arī paliks un turpinās «rotāt» Jēkabpili. Turklāt ne tikai nomalēs, bet arī vietās, kur ik dienu iet un brauc ne tikai jēkabpilieši, bet arī pilsētas viesi. Arī tā ir mūsu pilsētas seja un tie ir mūsu pašu mēslotāji, kas šo nekārtību rada. Un, priecājoties par Lielās talkas rezultātiem, nevajadzētu šo drazu aizmirst un atstāt ieaugt zālē. Attēlos redzamās ir tikai dažas no piedrazotajām vietām, ko pamanījusi BD. Tādu ir daudz vairāk. Tāpēc aicinām Jēkabpils un novadu iedzīvotājus informēt par šādām nekārtībām un to radītājiem, ja jums tādi ir zināmi. Ar Lielo talku viss nebeidzas, bet tikai sākas.
D. Gagunova foto
