Pēc LTV raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» sižeta, kur apšaubīta asfalta kvalitāte Jēkabpilī, Bebru ielas mikrorajonā, portāls «Pietiek.com» publicēja dokumentus, kas liecina, ka jau pagājušā gada oktobrī žurnālists Lato Lapsa meklējis iespēju veikt asfalta kontrolurbumus. Viņu gan interesējis nevis Bebru ielas mikrorajons, bet Akuratera, Arāju, Kalna un Asotes iela. Ielu remonts gan veikts jau pirms vairākiem gadiem. Publikācija «Pietiek.com» bija papildināta ar žurnālista saraksti ar domi, kas pēc atteikuma veikt urbumus vainagojusies ar Lato Lapsas iesniegumu pret domi Administratīvajā rajona tiesā.
Portālā minēts, ka pērnā gada 2. oktobrī Jēkabpils domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim tika nosūtīts oficiāls pieprasījums dot pašvaldības rakstisku atļauju veikt ielu seguma kvalitātes pārbaudes ar speciālu tehniku. Iesniegumā bijis norādīts, ka ielu seguma kvalitātes pārbaudes lūgs veikt VAS «Latvijas valsts ceļi».
Kā liecina publiskotā sarakste ar domi, pašvaldība atbildējusi, ka atļaujas sniegšana nav iespējama. Tas pamatots ar to, ka nevar sniegt atļauju veikt urbumus, jo nav norādīts, kādiem mērķiem jāveic šis žurnālistikas pētījums. Tāpat iesniegumā neesot norādīts, kas tā par speciālu tehniku, ko izmantos, jo tad varbūt vajag rakšanas atļauju, tehniskos noteikumus, būs jāveic transporta organizācijas izmaiņas, un varbūt pašvaldībai tas viss jāsaskaņo ar «Latvijas valsts ceļiem», bet iesniegumā tikai norādīts, ka plāno lūgt pārbaudi veikt «Latvijas valsts ceļiem». Tāpat dome informēja, ka minētajās ielās kontrole ir veikta darbu laikā un nododot ekspluatācijā. Gan atzīts, ka ir atsevišķas problēmas J. Akuratera un Kalna ielā, kur ir radušies iesēdumi, bet tie radušies pēc ūdensvada un kanalizācijas ierīkošanas darbiem. Tāpat ielu remontdarbu garantijas laiks jau esot beidzies. Tāpat minēts, ka Lato Lapsa var vākt informāciju kā žurnālists, nevis veikt darbības svešā, t. i., domes īpašumā, un ka žunālists nav iesniedzis domei apliecību, ka viņš ir Žurnālistu savienības biedrs, vai plašsaziņas līdzekļa darbinieka apliecību.
Portālā publiskota arī Lato Lapsas sarakste ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas paskaidro, ka pašvaldības lēmumu kā sev nelabvēlīgu žurnālists var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. L. Lapsa to arī darījis, un 2017. gada 8. decembrī Administratīvās tiesas Rīgas tiesu nams sniedz viņam atbildi, ka ir nolemts pieņemt L. Lapsas pieteikumu par Jēkabpils domes labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Lato Lapsam tiktu ļauts veikt prasītos urbumus ar speciālu «Latvijas valsts ceļu» tehniku un kā atbildētāju pieaicināt Jēkabpils domi.
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, komentējot šo faktu, sacīja, ka nekas jau nenotiek tāpat vien, un domes kolēģu politisko interešu dēļ tiek radīts iespaids, ka ir notikušas nelikumīgas darbības, un tāpēc arī plašsaziņas līdzekļi reaģē. Viņš minēja, ka nav pamata veikt kontrolurbumus ielās, kur darbiem jau beidzies garantijas laiks un dažās pat veikti rakšanas darbi turpinot ūdenssaimniecības attīstības projektu. Gluži kā gadījumā ar Bebru ielas mikrorajonu pašvaldībai neesot pamata apšaubīt kontrolējošo speciālistu secinājumus, kas veikti darbu laikā un nododot ekspluatācijā.
Lai nu kā arī būtu ar pozīcijas, opozīcijas un atsevišķu deputātu politiskajām cīņām, kas šajā sasaukumā vainagojas ar dažādu politiskos pretiniekus kompromitējošu paziņojumu sniegšanu un to izmantošanu, piesaistot plašsaziņas līdzekļu interesi, ir skaidrs, ka vairāku plašsaziņas līdzekļu pārstāvju interese par konkrētu ielu remontdarbu kvalitāti Jēkabpilī nav nejaušība. Acīmredzami par to ir sniegta informācija, kā tas arī tika minēts «Aizliegtajā paņēmienā», ka par Bebru ielas mikrorajonu ir ziņojis zinošs informators.
Lai secinātu, vai tiešām interese ir tikai par SIA «Ošukalns» remontētajām ielā, BD lūdza Jēkabpils domi sniegt informāciju, kas un kādos apmēros ir veicis remontdarbus Asotes, Akuratera, Kalna un Arāju ielā, kā arī par citās ielās pēdējo gadu laika veiktiem remontdarbiem un to izpildītājiem. Būvniecības un komunālās saimniecības nodaļas ceļu būvinženiera Edgara Dobeļa sagatavotā informācija liecina, ka Arāju ielas posmu no Aldaunas ielas līdz Kaļķu ielai SIA «Ošukalns» asfaltēja 2013. gadā, un tur uzklāts asfaltbetons piecu centimetru biezumā. Ielas posmu no Aldaunas ielas līdz Zemgales ielai SIA «Krustpils» asfaltēja 2016. gadā, arī uzklājot asfaltbetonu piecu centimetru biezumā. Asotes ielā «Ošukalns» darbus veica 2012. gadā, uzklājot piecu centimetru asfaltbetona segumu. Arī J. Akuratera ielas posmā no Neretas ielas līdz Zemgales ielai 2015. gadā strādāja «Ošukalns», veicot divkāršo virsmas apstrādi. Ielas posmā no Ābeļu ielas līdz Neretas ielai SIA «Jēkabpils pakalpojumi» 2017. gadā uzklāja piecus centimetrus biezu asfalta segumu. Savukārt Kalna ielā 2013. gadā asfaltu piecu centimetru biezumā ieklāja «Ošukalns». Pašvaldība arī informē, ka pēdējos gados asfaltēšanas vai seguma atjaunošanas darbus veikuši SIA «Ošukalns», SIA «Krustpils», SIA «Jēkabpils pakalpojumi» un SIA «Erbauer group».
Nākas secināt, ka interese ir tikai par tiem objektiem, kur darbu vecis SIA «Ošukalns». To, protams, var saistīt arī ar politiskām cīņām, ko zināmā mērā atzīst arī domes vadība un deputāts Aigars Nitišs – SIA «Ošukalns» īpašnieks. Un, kaut arī viņš pašvaldībā neieņem vadošus amatus, viņš, nenoliedzami, ir viens no šobrīd Jēkabpilī pie vadības stūres esošās Zaļo un zemnieku savienības vietējiem līderiem. Savas uzņēmējdarbības dēļ kā pašvaldības pasūtījumu veicējs un siltumenerģijas piegādātājs pašvaldības uzņēmuma «Jēkabpils siltums» viņš ir pozīcijas vājā vieta tādā ziņā, ka jebkāda norāde par iespējamu saikni starp pasūtījumiem viņa uzņēmumam un viņa politisko piederību vienai partijai ar domes vadību gūst plašu rezonansi.
padoms priekšdienām
Kāpēc jāurbj(?),pirmkārt,seguma dziļumu var pārbaudīt digitāli,būs precīzāk,otrkārt, jau asfaltējot var atstāt kontrolcaurumus, uztaisot nelielus veidnīšus un tos salikt kaut vai uz katru tekošo metru. Viss būs pārskatāms un varēs tos aplūkot pat katru dienu, būs redzams asfalta biezums un iespēja konstatēt arī tā diluma pakāpi ik pēc noteikta laika.:) Papildus urbšana prasa zināmus resursus no nodokļu maksātāju naudas.Asfalta kvalitāti lai brauc kas vien grib un pārbauda asfaltēšanas laikā,pus spaini iebērt noteikti neviens neatteiks.:)DDD
nu nu
Nav tīra lieta, nav.
jā,jā
Asfaltēšanas darbs nav tas tīrākais, kas ir tas ir, ja piķis tie uz apģērba , tad tikai ar benzīnu var atkal tīru dabūt, bet tas smird un jāliek veļas baļļa pēc tam.
to/jā jā
Za to nesmird lielais piķis makā, ne?
to>to/jā jā
Jā,sezonas laikā strādājot ceļu būvdarbos par strādnieku var labi nopelnīt un nauda ir makā, jā. Nu un?
nožēla
Žel, ka mums nav tik daudz strādātgribošie kā citu paveikto darbu pārbaudītgribošie.:)DDDD
zin ko
pārbaudīt vajag. neticu šitiem naudas rausējiem neviena grama.
Jefs
Kas vēl nebūs!! Visādi dīkdieņi nāks un bojās mūsu ielas!! Lai tie žurnaļugas (citādi nemaz tādus nevar saukt) urbj un pārbauda dziļumus savām brūtēm vai sievām, ja vēl to nezina. Nu gan ļautiņi, galīgi sāk jūgties nost savā idiotismā.
jefiņ,
urbin, nu ja protams ir ar ko, savai vecenei, te tiks galā arī bez tevis.
Jefs .> oponentam
Gribi mērīties ar krāniņiem? Tad liec galdā savus parametrus, bet tikai dokumentāli apstiprinātus.:)DDD Starp citu, 28.martā tika veikta asfalta biezuma pārmērīšana digitāli skenējot to un nekādas novirzes no normas netika atklātas. Ko tad vēl gribi? Pārbaudi veica LVC t.i. VAS "Latvijas valsts ceļi" autoceļu kompetences centrs..
jefiņ, jefiņ,
duraciņš tu mans. Keksā galvenais nav izmērs, bet māksla. Tātad tu esi šajā jomā stulbs kā zābaks. Sieva pēc katras reizes gan jau tevi no gultas izsper, satraumējis esi abas galvas. :D. Latvijas ceļiem es neticu, jo viņi visi tur ir vienā kulē. Ja izurbtu ar urbšanu cilindrus žurnālistu un aizliegtā paņēmiena un pašvaldības deguna priekšā, tad redzētu visi, i pamērītu un vēl apčamdītu, plusā vēl aizsūtītu uz ekspertīzi kvalitātes noteikšanai. Ko viņi ar aparātu tur noskrēja, mums no tā vieglāk nepalika. Bet, tāpat ir jāurbj, jo kas vedīs paraugus uz laboratoriju, Puškins ar Ļermontovu?
Jefs>oponentam
:)DDD Neuztver jociņus nekad tieši un vēl jo vairāk personīgi. Tas tā. Kam tad vēl uzticēties ja ne speciālistiem? Tā jau mēs savā neticībā drīz nonāksim pie stāvokļa, kad operācijas zālē pieprasīsim blakus ķirurgam stāvēt "ieinteresētās puses", lai tās izvērtētu ķirurga darbu. Tas nekas, ja tās "puses" būs bez medicīniskās izglītības,jo priekš "viedokļa" izteikšanas derēs tāpat.DD Esmu pat pārliecināts,ja izveidotu komisiju no Briseles,Maskavas,Berlīnes un Pekinas būvspeciālistiem,tie tāpat nebūtu pasargāti no interneta "zinošo spečuku" kritikas.DD Par digitālajiem asfalta biezuma mērītājiem var izlasīt pie mātes Googles, te nevar ielikt linku, bet ieraksti meklētājā un lasi. Veiksmīgu dienu.:)
GedertsPiebriedis
lai ir miers, ir jāurb.