Šis bija jau ceturtais gads, kad Jēkabpilī risinājās šaha trenera Jāņa Mileikas piemiņai veltītais šaha turnīrs.

Atgādināsim, ka Jānis Mileika bija ievērojams šaha treneris, šahists, kurš Jē­kabpils Sporta skolā nostrādāja  42 gadus. Viņš bija tas, kas tur izveidoja šaha nodaļu. Jāņa Mileikas  vadībā tika izaudzināti gan sporta meistari, gan meistarkandidāti, gan zemāku sporta  klašu audzēkņi. Pirmais viņa piemiņas turnīrs risinājās 2011. gada 23. novembrī. 

    Šoreiz uz turnīru bija atbraukuši šahisti no Rēzek­nes, Daugavpils, Madonas, Siguldas, Mālpils, Rīgas, Pļaviņām, Cēsīm, Skrīveriem, Valles, Lietuvas. Bija ieradies  Igors Kova­ļenko — Ukrainā dzimis starptautisks lielmeistars, kurš kopš aizvadītā gada aprīļa šaha  sacensībās pārstāv Latviju. Pērn  viņš piedalījās Latvijas šaha čempionāta finālā un kļuva par Latvijas  čempionu šahā. Šogad šo panākumu viņš atkārtoja. Bija ieradusies Vija Rožlapa — Latvijas šaha meistare un šaha trenere ar 50 gadu stāžu, kas vairākkārt uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos. Dalīb­nieku vidū bija  Artūrs Neikšāns — starptautiskais lielmeistars šahā, kas divas reizes ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātā. Turnīrā piedalījās 18 Jēkabpils Spor­ta skolas audzēkņu.

Pasākumu organizēja un vadīja Jēkabpils Sporta skola un Sporta centrs. Šaha dienas mērķis bija godināt slavenā šaha trenera  piemiņu, paaugstināt šahistu meistarību, treneru kvalifikāciju, popularizēt šahu Jēkabpilī, reģionā, valstī. 

   Kā katru gadu, pirms turnīra atklāšanas šahisti devās uz Jēkabpils kapiem pie J. Mi­leikas atdusas vietas, lai viņu pieminētu ar ziediem un atceres brīdi. 

Jēkabpils Tautas namā šahistiem koncertēja  A. Ži­lin­ska  Mūzikas skolas au­dzēkņi, bet pēc tam klātesošos uzrunāja Jēkabpils Sporta skolas direktors, deputāts  Edgars Lamba, 12. Saeimas deputāts un J. Mi­leikas audzēknis Vitālijs Or­lovs, Banku augstskolas  Uz­ņēmējdarbības un biznesa informātikas katedras do­cents, šahists un šaha sacensību organizators Jurijs Agafonovs, kurš arī  bija J. Mileikas audzēknis.

   — Jāatceras, ka mēs visi esam viena ģimene, tā ir mūsu devīze, — visiem atgādināja V. Orlovs. —  Lai turnīrs būtu interesants, mēs esam sagatavojuši 20  J. Mi­leikas piemiņai veltītas   pastmarkas,  un tās tādas  ir vienīgās  visā pasaulē. 

   Pirmā  pastmarka tika pasniegta J. Mileikas dzīvesbiedrei Terēzei, kura pateicās par tādu cieņas izrādīšanu un novēlēja visiem veiksmi kā  spēlē, tā dzīvē.

Visjaunākajam  šaha spēles dalībniekam tika paredzē­ta speciāla balva no V. Or­lova.  Viņš  parasti katru ga­du kādā  nominācijā pa­sniedz speciālu apbalvojumu. Atsevišķi tika apbalvots arī labākais seniors, sieviete, jaunietis un jēkabpilietis. Visi turnīra dalībnieki saņēma suvenīrus grāmatzīmju vei-dā, 1. — 6. vietas ieguvēji — naudas balvas, 1. — 3.  vietai klāt nāca arī medaļas, bet 1. vietas  ieguvējs saņēma arī piemiņas kausu. 

   Sacensību galvenais tiesnesis bija Vairis Kurpnieks, tiesneši — Gunārs Pušmu­cāns un Aivars Laizāns. Par pasākuma organizāciju at­bildēja G. Pušmucāns un J. Aga­fonovs. Izcīņas kārtība — Šveices sistēma — ātrā šaha turnīrs  deviņās kār­tās. Laika kontrole —  septiņas minūtes plus 5 sekundes.  

Tautas namā dienas ga­rumā valdīja dzīvība un ieinteresētība, jo  bija pulcējušies arī sporta līdzjutēji. Tas viss liecināja, ka ir liela interese ar šahu — šo intelektuālo  spēli un tās turpmāko attīstību.  Dienas beigās  uz ekrāna parādījās tabula ar rezultātiem, un tad nu ikviens dalībnieks un viņa līdzjutēji varēja salīdzināt cerēto ar realitāti. 

   Kādi tad bija rezultāti? Sieviešu konkurencē uzvarēja Vija Rožlapa, jauniešu  vidū  — Elizabete Limanov­ska.  Labākais jaunietis izrādījās  Mārtiņš Rusakovs, senioru vi­dū uzvarēja Anatolijs Seli­vanovs. Labākais  jēkabpilietis izrādījās Nikolajs  Krilovs, bet jaunākais —  Kristers Policāns, kuram bija tikai astoņi gadi un kurš arī saņēma balvu no V. Orlova.

   Savukārt vietas dalījās šādi: 6. vietā — Uldis Mel­deris, 5. — Georgijs M­a­kovskis, 4. — Sergejs  Pri­makovs, 3. —   Igors Kova­ļenko, 2. — Ro­lands Bērziņš, 1. vietā — Artūrs Neikšāns.

   Suvenīri — grāmatzīmes bija  atgādinājums tam,  ka arī nākamgad  7. novembrī   notiks  piemiņas šaha turnīrs.

  Turnīra beigās BD uzdeva jautājumu lielmeistaram Igoram Kovaļenko par viņa iespaidiem turnīrā un sasniegto rezultātu. J. Ko­vaļenko pastāstīja,  ka tagad dzīvo Rīgā. Jēkabpilī  J. Mi­leikas piemiņas turnīrā  ir otro reizi. Pirmo reizi tika uzvarējis, taču šoreiz — 3. vieta. 

— Tas nav nekas briesmīgs, jo sports ir sports,  ir uzvaras un ir arī ne tik labi rezultāti.  Turklāt pēdējā nedēļa man bija noslogota. Jēkabpils man patīk ar to, ka te notiek dažādas aktivitātes, un šaha turnīrus  es vienmēr atbalstu, —  sacīja šaha lielmeistars.

Arī Artūrs Neikšāns,  1. vietas ieguvējs,  BD uzsvēra, ka atbraucis šeit, lai  godinātu  J. Mileikas piemiņu. Arī viņš Jēkabpilī ir otro reizi, un pirmajā reizē bija tikai 3. vieta. 

  — Šoreiz man paveicās. Igoram bija neveiksmīgs turnīra  sākums, es pats arī sā­kumā nespēlēju spīdoši, jo jutos saguris, taču beigās  savācos. Piedzīvojot zaudējumu 7. kārtā, atradu iekšējo   spēku un finišēju pieklājīgi. Turklāt laika kontrole bija diezgan neparasta. Šahisti ir pieraduši pie klasiskā ātrā šaha — 15 minūtes plus 10 sekundes.  Tagad  jau ir modē mainīt laika kontroli. Tas ir tas pats kas 100 metru skrējējam skriet 400 metru garu distanci. Taču mēs esam profesionāļi un protam pielāgoties, — sacīja A. Neikšāns.

   Viņi abi sacīja paldies sacensību organizatoriem  par augstā   līmenī noorganizēto  turnīru. 

   Sacensību tiesnesis un šaha treneris Gunārs Puš­mucāns BD sacīja, ka turnīrā šogad piedalījās  nedaudz mazāk — 72 — cilvēku, nekā aizvadītajā gadā, kad bija 95 dalībnieki. Taču te visi bija tie, kas atzīst šahu kā lietderīgu un intelektuālu sporta veidu. Viņa skatījumā sensācija, ja tā varētu izteikties, bija lielmeistara I. Ko­vaļenko zaudējums  G. Ma­kovskim, kā arī neizšķirtais   ar  Vla­dimiru Oleksenko.

 

D. Gagunova foto