Kad Latgalē pēc lielajām lietavām jau bija applūduši lauki un nelaime skāra arī mūsu novadus (ārkārtas stāvoklis lauksaimniecībā bija izsludināts Krustpils un Jēkabpils novadā), stāstot par situāciju Krustpils novadā, priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs sacīja, ka ceļi, par laimi, nav cietuši. Zemniekiem daļā teritorijas gan ir problēmas ar pārmitriem laukiem, kur labībai zudusi kvalitāte un uz lauka nevar uzbraukt ar tehniku, lai sāktu kult, jo tā stieg.
Zemnieki saskata arī HES ietekmi
2. un 3. septembrī Jēkabpili un novadus atkal piemeklēja spēcīgas ilgstošas lietavas, un trešdien no rīta Krustpils novada lauksaimnieks Gundars Kalve redakciju informēja, ka Vīpes pagasta Lukstu pļavās, kur ne vienam vien zemniekam labības lauki ir lielās platībās, vārpām no ūdens rēgojas laukā vien paši gali. Viņam gandrīz pilnībā zem ūdens ir 50 hektāri kviešu. Lauki applūduši arī Mežāres pagastā. Viņš pats šo faktu konstatējis tikai 6. septembrī, jo šie lauki ir attālākie un vispirms mēģināts nokult to, kas tuvāk mājām, kur arī lauki mitri. Aptvēruši, kas noticis, zemnieki esot sākuši zvanīt uz Krustpils novada pašvaldību, interesēties, kas notiek ar Līču HES uz Neretas upes Kūku pagastā 1,2 kilometrus pirms upes ietekas Daugavā. Esot aizdomas, ka vismaz daļēji vainojama HES, jo tās slūžas pilnībā atvērtas tikai 6. septembrī.
– Pavasaros Lukstos ir līdzīga situācija, bet tas ir normāli, tie ir pali. Tādi ir arī Dunavā, tas zemniekiem būtiski netraucē. Bet šovasar, kad ir parastajiem laika apstākļiem neraksturīgas lietavas, tā varētu būt HES ietekme. Jo Neretas upē ietek Odze un Ataša un ūdens no grāvjiem, un, ja HES slūžas nav vaļā, lielajai nolijušajai ūdens masai nav kur palikt. Tā pa Neretu netiek tālāk uz Daugavu. Veidojas tāds kā pudeles kakls, un ūdeni spiež atpakaļ uz laukiem. Iemels ir lietavas, bet tas, ka HES slūžas līdz 6. septembrim nebija pilnībā vaļā, šo situāciju varēja ietekmēt. Kad tās atvēra, ūdens no laukiem sāka iet prom. Protams, HES īpašniekiem lielāks ūdens pieplūdums ir bizness, taču nedomāju, ka īpašnieks tagad būtu jāvaino tīšā rīcībā. Vienkārši šī ir neraksturīga situācija, kādas agrāk nav bijušas. Kas to zina, kā ar lietavām būs turpmāk, tāpēc ir svarīgi tagad apzināt, vai bija arī HES ietekme, lai līdzīgās situācijās viņi jau zinātu, kā rīkoties. Nezinu, kas ir HES īpašnieks, bet šeit ir tikai viens darbinieks, vietējais cilvēks, un viņš pats lēmumus nepieņem. Mēs, zemnieki, sazinājāmies ar pašvaldību, un viņi esot kontaktējušies ar īpašnieku. It kā Lukstu pļavas vairs neesot HES ietekmes zonā, un HES darbība tiek regulēta. Bet šīs lietavas ir neraksturīga situācija, – saka G. Kalve.
Kopā ar viņu BD 6. septembra pēcpusdienā devās uz Lukstu pļavām. Pašvaldības ceļš, pa kuru braucām, vietām ir ūdens izskalots, pat izrauta dziļa bedre, kurā brīdinājumam ie-sprausta kārts. Blakus ceļam esošais grāvis atgādina vidēji lielu upi. Redzams, kā vietām pāri ceļam no laukiem ar straumi atpakaļ uz grāvi plūst ūdens. G. Kalve secina, ka nu jau ceļš no ūdens ir brīvs lielāku gabalu, tātad kopš rīta tā līmenis ir krities. Tālāk pat ar apvidus automašīnu var iebraukt tikai nelielu gabaliņu, jo ceļu zem ūdens nevar redzēt un ir bažas, ka transports var iestigt, un ūdens arī skalojas jau līdz durvīm. Tas nozīmē, ka arī pašvaldībai būs papildu izmaksas ceļa labošanai. Vietām labība ir pilnībā zem ūdens, citur laukā rēgojas vārpu gali, ūdenī mirkst sie-na ruloni, un, cik vien tālu var redzēt, visur tikai ūdens. Applūdušajos laukos jau saimnieko dzērves. Automašīnas iztraucēti, no tiem paceļas lieli putnu bari. G. Kalve secina, ka nav zināms, kad varēs nokult šos laukus, jo tie noteikti ilgi būs mitri, un vai vispār būs jēga to darīt, jo labība var sadīgt. Pašvaldībā gan izsludināta ārkārtas situācija, bet uz kompensāciju esot jēga pieteikties, ja raža būtībā pilnībā zudusi. Turklāt postījumu apmērus varēs noteikt tikai tad, kad ūdens būs nokrities. Mēģināšot kaut ko nokult. Taču skaidrs, ka tā vairs nebūs cerētā labā raža un pārtikas graudi. Labi, ja varēs tos pārdot lopbarībai, un tie jau ir jūtami zaudējumi. Ja nebūs citas izejas, pieteiksies kompensācijai, ko vēl var izdarīt līdz oktobrim.
Visā vaino lietavas
Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs BD stāsta, ka ir apsekojis laukus un zina, kāda ir situācija. Pašvaldībai būšot jārēķinās ar ceļa bojājumiem, bet ārkārtas situācija sniedzot iespēju pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā finansiāla atbalsta saņemšanai. Viņš esot sazinājies ar Līču HES īpašnieku un Valsts vides dienestu, kas atbild par HES darbības uzraudzību.
– HES šajā situācijā nevar vainot. Viņu ietekmes zona ir labu gabalu pirms applūdušās teritorijas, un ūdenskrātuves līmenis ir zemāks. Ietekmes zona beidzas pirms pēdējā Neretas tilta Poļakās. Daugavpils reģionālajā vides pārvaldē mani informēja, ka HES tiek ievērotas visas augstuma atzīmes. Viņi neko nav pārkāpuši. Iemesls ir pēdējās lietavas. Iepriekšējās, kad applūda lauki Latgalē, pie mums zeme vēl nebija tik izmirkusi un ūdeni labāk uzsūca. Tagad lauki jau ir pārmitri un rudenī viss arī lēnāk žūst, tāpēc ūdens paliek uz lauka. Lukstu pļavas ir līdzenums ar ļoti mazu kritumu un Neretas upe arī ir ar mazu kritumu – tikai daži centimetri, tāpēc ūdens aizplūst lēnām. Es sazinājos arī ar HES īpašnieku. Viņi labi saprot, kāda ir situācija, un nāk pretī. Viņi ievēro visas prasības. Nav tā, ka HES slūžas tika atvērtas tikai 6. septembrī. Tās jau iepriekš bija daļēji atvērtas, bet 6. septembrī tās atvēra pilnībā. Slūžām arī ir sava caurplūdes norma un tur viss uzreiz nevar iziet cauri. Vēl viens iemesls ir aizaugušie netīrītie grāvji, kas pamatā ir zemnieku īpašums vai kopīpašums un būtu jātīra viņiem, bet par kopīpašuma tīrīšanu grūti vienoties, un šogad viss ļoti aizauga ar zāli. Šī ir neparasta vasara, un laika apstākļi dara savu, – skaidro K. Pabērzs. Viņš nevarēja nosaukt, kam īsti pieder Līču HES – privātpersonai vai kādam uzņēmumam – un pilnu īpašnieka vārdu.
Viņš piekrīt, ka situācija zemniekiem applūdušajās teritorijās ir kritiska. Pašvaldība informējot zemniekus par iespējām pieteikties zaudējuma kompensācijai. Pašlaik sākoties cietušo platību apsekošana.
BD izdevās sazināties arī ar Lukstu HES īpašnieku. Arī viņš sacīja, ka visas normas ir ievērotas, bet no plašākiem komentāriem atteicās.
Situācija tiek uzraudzīta
Daugavpils reģionālās vides pārvaldes kontroles daļas piesārņojuma kontroles sektora vadītāja Guna Novika BD informēja, ka 6. septembrī ar vides pārvaldi sazinājies Krustpils novada Vides aizsardzības speciālists, kurš pēc zemnieku zvaniem apmeklējis Līču HES un nofotografējis līmeņa rādītāja skalu. Tas bijis atbilstošs normālam stāvoklim – 83 metriem. HES ir trīs darbības līmeņi: zemākais, normālais un augstākais, kuru nedrīkst pārsniegt. Palu laikā drīkst būt augstākais līmenis, bet parasti tam jābūt normālam. G. Novika skaidro, ka katrai HES ir izdoti ekspluatācijas noteikumi, kas regulē tās darbību un kas jāievēro. Atbilstoši tiem HES, no vides aizsardzības viedokļa, nemaz nedrīkst strauji pazemināt līmeni un aizvari ir jāizņem pakāpeniski, līmeni pazeminot ne vairāk kā par 20 centimetriem diennaktī. G. Novika piebilst, ka situācija Līču HES tiek uzraudzīta. Katrā HES esot jāaizpilda žurnāli, kur tiek fiksēts, kad tiek izņemti aizvari un citi dati. Ūdens līmenis tiem fiksēts arī datorizēti. Šobrīd gan daudzās HES esot vērojama kritiska situācija, kad ūdens masas pārsniedz augstāko līmeni un iet pāri, un tur neko nevar darīt. Lietavu radītie plūdi nav raksturīgi palu situācijai, jo ūdens vispirms uzkrājas grāvjos un upītēs un pēc tam nāk atpakaļ uz laukiem, kad pārplūst upes un grāvji.
G. Kalve 11. septembrī BD pastāstīja, ka ūdens no laukiem ir pilnībā aizgājis, palikušas tikai dažas lāmas liekņās.
Tas tomēr liek domāt, ka HES slūžu atvēršana ir palīdzējusi, un acīmredzot arī HES īpašniekiem būs jāpielāgojas lietainajam klimatam un pēc lietavām laikus jādomā par slūžu atvēršanu, cik nu viņi var līdzēt.
vērotājs
Kad vēl nebija HES, tad lietainās vasarās, kuras ir bijušas pietiekoši daudz, arī Nereta bija izgājusi no krastiem, bet ne tik lielā apmērā kā tas bija nupat nesen. Tā ka es domāju, ka te ir vainīgs HES. Piemetināšu, ka paši interesantākie raksti ir tie, kur cilvēki vēršas ar savu informāciju. Vismaz ir par ko lasīt.
GedertsPiebriedis
Nu, kurš tad it tas HES īpašneks? Vai tad šis BD ar pateic, ka nevar nevienam stāstit, kā viņ sauc?