Ministru kabinetā klātienes preses konferenci reģionālo mediju žurnālistiem rīkoja Ministru prezidente Evika Siliņa un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Tikšanās laikā premjerministre stāstīja par valdības darba aktualitātēm, bet izglītības ministre – par aktualitātēm izglītības jomā.
Ministru prezidente E. Siliņa pauda, ka viņai, šajā amatā esot, šī ir pirmā tikšanās ar reģionālo mediju žurnālistiem, un izteica vēlmi uzklausīt jautājumus par katra reģiona aktualitātēm. Premjere brīdināja, ka uz tobrīd (un joprojām) sabiedrību interesējošo jautājumu, kas varētu būt nākamais ārlietu ministrs, viņa atbildēt nevarēs, kam sekoja īss ministres stāstījums par aktualitātēm.
Fokusā skolu reforma un labojumi administratīvi teritoriālajā reformā
– Saistībā ar reģioniem divas svarīgas lietas – skolu tīkls un administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Par skolu tīklu ir tā, ka skaidrs, ka esam vienojušies ar visām pašvaldībām (vietumis uz tikšanos devās mana biroja pārstāvji, vietumis – es pati), bet skaidrs, ka šādas tikšanās bija vajadzīgas, jo pašvaldībām ir vajadzība paust savu redzējumu, aprunājoties ar savas nozares ministriju un citām ministrijām. Kopējais nospiedums no sarunām ar pašvaldībām: jāiet uz priekšu reformās, bērniem vajadzīga kvalitatīva izglītība. Un tas sader kopā ar vēlmi celt ekonomiku, kas savukārt Latvijas apstākļos nebūs izdarāms, ceļot milzu rūpnīcas, kur būtu vajadzīgs šis nākotnes darbaspēks. Tagad dominē digitālās tehnoloģijas, kur vajadzīgi gudri darbinieki, ko no mums prasa arī darba devēji, kas norāda, ka patlaban no skolām neiznāk kvalificēts darbaspēks. Mēs gribam, lai katram skolēnam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, būtu iespēja saņemt labu izglītību. Valsts ceļ algas skolotājiem, bet vienlaikus arī celsim prasības skolotājiem, kuriem turpmāk savā starpā būs vairāk jākonkurē, un tas ir labi, jo tikai tad varēs atlasīt labākus skolotājus, attīstīt ne tikai mūziku un kultūru, kas mums ir ļoti labā līmenī, bet arī tās jomas, kas vairāk veicina tieši ekonomiku. Proti – inženierzinātnes, tehnoloģijas, matemātiku. Šajos priekšmetos bērnos jārada interese jau no mazām dienām, tāpēc nepieciešamas laboratorijas, speciāli aprīkotas klases u.tml. Konkurencei jābūt arī bērnu pašu starpā. Protams, paliks speciālās, īpašās, tā saucamās pieejamības skolas. Bet ar skolu reformu mēs ejam uz priekšu. Tomēr kāpēc patlaban esam uz pauzes un nav gala lēmuma? Sarēķinot visus izdevumus, tas ir dārgi. Tāpat, pildot streika prasības, jāceļ skolotāju minimālās algas likme. Tas viss ir budžetietilpīgi, un patlaban nav skaidrs, vai budžets pildīsies. Pirmās prognozes kopējā budžetā nav pozitīvas, drīzāk negatīvas, bet iedzīvotāju ienākumu no-doklis pildās labi, kas gan notiek uz minimālo algu pa-lielināšanās rēķina. Jāsagaida daudzmaz skaidras budžeta aprises, tad jāturpina skolu tīkla reforma. Vai tas būs šogad vai nākamgad, redzēs, bet skaidrs, ka pašvaldības arī ir gatavas to turpināt.
Īsi par administratīvi teritoriālo reformu. Dažās pašvaldībās ir neapmierinātība, un skaļākais stāsts, protams, ir Varakļāni, kur visi gaida rezultātu, bet kopējā vienošanās, runājot par visas Latvijas mērogu, ir tāda, ka atpakaļ šajā reformas stāstā mēs neejam, vienīgi tur, kur būs vajadzīgs kaut ko pamainīt, esam gatavi kaut ko arī pārskatīt, taču neesam gatavi likumu atvērt atkal, jo tad būs haoss. ATR ir ļoti grūta reforma, tāpēc būtu labi pieturēties pie tām vienošanām, kas jau ir. Tur, kur galīgi nav iespējas samierināties, protams, jāmeklē konstruktīvs risinājums. Pašvaldībām ir bijis grūts gads saistībā ar finansēm, bet jāsaprot, ka ne jau ATR šos finanšu jautājumus atrisinās. Tas ir vairāk nekā skaidrs, – īsumā aktualitātes ieskicēja premjere Evika Siliņa.
Vajag jaunus skolotājus un modernas skolas
Tālāk sekoja žurnālistu jautājumi un diskusija.
Kā atrisināt skolotāju trūkumu, jo sevišķi tāpēc, ka jauni cilvēki uz šo profesiju pārāk neraujas.
– Jaunus skolotājus atrast var. Nesen bija starptautisko olimpiāžu laureātu apbalvošana, kur klātienē vienkopus redzēju daudz jaunu skolotāju, kuri bija uz pasākumu līdzi saviem au-dzēkņiem. Atsevišķos gadījumos pat bija grūti atšķirt skolotāju no audzēkņa. Tā ka ir jaunie skolotāji. Bet blakus faktors – šiem skolotājiem un skolēniem ir bijusi iespēja strādāt modernās laboratorijās. Tāpēc jau ir svarīgi, ka arī reģionos tiek veidoti centri, kur var veikt pētnieciskos darbus. Ne jau mazā skolā, kurai nav po-tenciāla un jaudas, tas ir iespējams, un, ja tādas bāzes nav, arī skolotājam zūd interese, jo viņš nesaredz iespējas. Tāds varētu būt viens no pamatojumiem skolu reformai. Otrs, kas ir jaunajā programmu finansējuma piedāvājumā: skolotājs klasē neiet viens, viņam ir atbalsta personu (asistents, psihologs) loks. Jā, tādā veidā reforma būtu dārgāka, bet tā vajag. Arī skolotājam pašam zināmā mērā jābūt ne tikai pedagogam, bet arī psihologam. Tādas šodien ir izglītības jomas prasības, – skaidroja izglītības ministre.
Visu rakstu lasiet BD 12. aprīļa numurā
Bambino
Kas jauns Vudmena daiļradē?
prusaks
Nodomāju ka Siliņa ar Čakšu bijušas Jēkabpilī, bet esmu nogulējis šo notikumu.